Ausleja (Leucaspius delineatus), tautā saukta arī par vēja zivtiņu, ir mūsu ūdeņu mazā izdzīvotāja: sīciņa, sudrabaina un spējīga dzīvot pat dīķī, kuru visi pārējie sen norakstījuši. Kur bebru uzpludinājumā vai lauku dīķītī vispār ir kāda zivs, tur visbiežāk tā ir tieši ausleja. Makšķernieku pasaulē tā pazīstama galvenokārt kā laba ēsmas zivtiņa - un kā atbilde uz jautājumu, kas tad tur virspusē ņirb.
Kā atpazīt ausleju
Nepilnā sānu līnija izšķir visu
- Nepilna sānu līnija - sākas tūlīt aiz galvas un beidzas jau ap divpadsmito zvīņu; drošākā pazīme pret vīķi un citām sudrabzivtiņām.
- Mute vērsta uz augšu - virspuses barotājas profils.
- Lielas, viegli birstošas zvīņas - rokās paņemta ausleja tās kaisa kā konfeti.
- Olīvzaļa mugura, spoži sudrabaini sāni - miniatūra vīķes kopija.
Izmērs ir sīkzivju rekords otrā galā: parasti ap 6 centimetriem, maksimums kādi 11-12 un knapi pāri desmit gramiem. Ja rokā ir "vīķe", kas šķiet aizdomīgi maza, paskaties uz sānu līniju - visticamāk, tā ir ausleja.
Noteikumi auslejai
Brīva zivs, ēsmai - parastie rāmji
Noteikumos ausleja ir pilnīgi brīva - tikai makšķerēšanas karte jāņem līdzi. Kā ēsmas zivtiņai tai ir tie paši rāmji, kas grundulim un vīķei: lietot tikai tajā ūdenstilpē, kur noķerta, un no 1. marta līdz 30. aprīlim zivis ēsmai iekšējos ūdeņos aizliegtas. Dzīvu ausleju vešana uz citu dīķi nav nevainīgs sīkums - tieši tā suga vēsturiski arī izplatījusies tur, kur to neviens nav aicinājis.
Pilnā tabula ir lapā zivju izmēri un limiti, liegumu kalendārs - lapā lieguma laiki.
Kur ausleja dzīvo
No upēm līdz aizmirstiem dīķiem
Auslejas dzīvo daudzās Latvijas upēs un ezeros, bet īstā slava tām pieder mazajos ūdeņos: seklos, aizaugušos, noslēgtos dīķos un vecos karjeros, kur skābekļa maz un citu zivju nav. Bars turas augšējā ūdens slānī un barojas ar zooplanktonu un iekritušiem kukainīšiem.
Zivsaimniecību dīķos ausleja mēdz savairoties pati no sevis - sīkie ikri un izturīgā daba to padara par pastāvīgu "bezmaksas pielikumu" daudzām saimniecībām.
Kad ausleja sastopama
Siltajā laikā pašā virspusē
No pavasara līdz rudenim auslejas ņirb virspusē katru siltu dienu, un pie vēsmas bars sāk zibēt tā, ka izskatās pēc lietus uz ūdens - no tā arī vecais vārds "vēja zivtiņa". Ziemā bari nolaižas dziļāk un pierimst.
Nārsts jūnijā-jūlijā ir sugas lepnums: ikri ķēdītēs tiek pielīmēti pie peldošu lapu apakšpuses, un dējums nepaliek bez uzraudzības - tik sīkai zivij tā ir reta rūpība.
Ar ko ausleju ķert
Sīkākais āķis un drupata virspusē
Auslejas cope ir vīķu copes miniatūrizdevums:
- vissīkākais āķis ar maizes drupatu vai mušiņu pašā virspusē;
- bez svina un gandrīz bez pludiņa - ēsmai jāplivinās virsējos centimetros;
- bara meklēšana nav vajadzīga - ausleja no bridēja nebaidās un pati nāk klāt;
- ēsmas zivtiņai - asariem un zandartam laba izvēle, tikai maiga: uz āķa tā jāsprauž saudzīgi un jāmaina biežāk.
Sportiskās ambīcijas šai copei nepiestāv - toties bērnam ar makšķerīti pie dīķa ausleja mēdz būt pirmā zivs mūžā, un tādam mērķim labāku sugu grūti izdomāt.
Biežākie jautājumi par ausleju
Īsas atbildes uz to, ko jautā visbiežāk
Vai auslejai ir izmērs vai limits?
Nav - ausleja pieder pie pārējām sugām bez ierobežojumiem, no formalitātēm paliek makšķerēšanas karte. Praksē to neviens arī neskaita: pilna delna auslejas ir loms, ko mēra karotēs, ne kilogramos.
Kā ausleju atšķirt no vīķes?
Pēc sānu līnijas: auslejai tā ir nepilna un beidzas jau pēc kādas duci zvīņu aiz galvas, vīķei stiepjas visa ķermeņa garumā. Ausleja arī paliek sīkāka - parasti ap 6 centimetriem.
Kāpēc ausleju sauc par vēja zivtiņu?
Vecais tautas nosaukums nāk no bariem, kas pie mazākās vēsmas sāk ņirbēt pašā ūdens virspusē - izskatās, ka zivtiņas dzenā pats vējš.
Kur auslejas dzīvo?
Gandrīz jebkurā ūdenī: upēs, ezeros un arī mazos, seklos, aizaugušos dīķos, kur citas zivis sen padevušās. Šī izturība auslejai ļauj būt vienīgajai sugai daudzos lauku dīķīšos.
Vai ausleju drīkst lietot par ēsmas zivtiņu?
Drīkst - asaru un zandartu copē tā ir iecienīta. Rāmji tie paši, kas visām zivtiņām: lietot tikai turpat, kur noķerta, un no 1. marta līdz 30. aprīlim zivis ēsmai iekšējos ūdeņos aizliegtas. Pārvest dzīvas auslejas uz citu dīķi nedrīkst.
Kā auslejas nārsto?
Neparasti kārtīgi: ikri jūnijā-jūlijā tiek pielīmēti ķēdītēs pie peldošu lapu apakšpuses, un pie dējuma paliek sargs. Sīkai zivtiņai tā ir grezna rūpība.
Noķēri ausleju?
Pieraksti lomu CatchMap žurnālā - sīkzivju ieraksti kartē rāda dzīvus ūdeņus, un tas nav mazums.
Izveidot profilu Atvērt lomu kartiCitas sugas: vīķe, mailīte un karūsa · visas lapas sadaļā Latvijas zivis. Noteikumu avots: MK noteikumi Nr. 800 (pārējo sugu un ēsmas zivtiņu nosacījumi; redakcija spēkā no 10.01.2026.). Lapa pēdējo reizi pārbaudīta 2026. gada 31. augustā.