Makšķerēšanas noteikumi Latvijā 2026

Makšķerēšanas karte

Pamata atļauja copei ikvienam no 16 līdz 65 gadu vecumam

Karte nav vajadzīga personām, kas jaunākas par 16 gadiem, vecākas par 65 gadiem, un personām ar invaliditāti - pārējiem tā ir obligāta. Kopā ar karti ūdens malā jābūt arī dokumentam, pēc kura var noteikt personu un vecumu. Ja karte pirkta internetā, pietiek nosaukt tās numuru, izdruka nav jānēsā līdzi.

Visu pārējo par cenām, pirkšanas vietām un kontroli esam apkopojuši atsevišķā lapā: makšķerēšanas karte 2026.

Atļautie rīki un āķi

Cik makšķeres un āķus drīkst lietot vienlaikus

Makšķerēšanā drīkst lietot rīkus, kas sastāv no makšķerauklas ar āķi vai makšķerkāta ar auklu un āķi. Vienai personai vienlaikus atļauts:

• iekšējos ūdeņos - divi rīki, katram ne vairāk par trim jebkura veida āķiem (arī vairākžuburu);
• jūras piekrastē - trīs rīki;
• tālāk par divām jūras jūdzēm no krasta - neierobežots skaits, katram rīkam līdz trim āķiem.

Vairākžuburu āķa izmērs starp smaili un kātiņu nedrīkst pārsniegt 15 milimetru. Izņēmums ir samu ieguve Daugavas baseinā - tur āķa izmērs nav noteikts. Vairāk par vienu vairākžuburu āķi drīkst lietot tikai tad, ja tie brīvi piestiprināti vienai mākslīgajai ēsmai un attālums starp to stiprinājuma vietām nepārsniedz 12 centimetru.

Ēsmas zivtiņas drīkst iegūt ar tīkliņu līdz 1,5 x 1,5 metriem ar acīm līdz 10 milimetriem. Svarīgi: šīs zivtiņas drīkst lietot ēsmai tikai tajā ūdenstilpē, kurā tās noķertas. Ēsmai atļauts iegūt arī līdz 100 gramiem trīsuļodu kāpuru un sānpelžu.

Kas rīkos un paņēmienos ir aizliegts

• aizciršana (cemmerēšana) - zivs aizķeršana ar āķi aiz ķermeņa, nevis mutes;
• dabiskā ēsma lašu, taimiņu, alatu un strauta foreļu ieguvei;
• ēsmai lietot limitēto sugu zivis (izņemot asarus), vēžus un nēģu kāpurus;
• uztveramais āķis (gafa) - izņemot makšķerēšanu no ledus;
• brīvi peldoši rīki un attālināšanās no saviem rīkiem tālāk par 50 metriem;
• no 1. marta līdz 30. aprīlim - zivju lietošana ēsmai jebkuros iekšējos ūdeņos.

Cik un cik lielas zivis drīkst paturēt

Dienas loms un minimālie garumi populārākajām sugām

Populārākajām sugām spēkā ir gan dienas limits, gan minimālais garums - viens bez otra nestrādā. Īsais kopsavilkums:

Pilns saraksts ar visām sugām, mērīšanas kārtību un piezīmēm ir lapā zivju izmēri un lomu limiti. Atsevišķām sugām veidojam arī dziļākus aprakstus ar pazīmēm un copes padomiem - tie pamazām krājas sadaļā Latvijas zivis.

Lieguma laiki

Kad zivis jāatlaiž - nārsta periodi pa sugām

Katrai saudzējamai sugai ir savs periods, kad to paturēt nedrīkst - parasti tas sakrīt ar nārstu. Galvenie termiņi:

• līdaka - no 1. marta līdz 30. aprīlim;
• zandarts - no 16. aprīļa līdz 31. maijam;
• alata - no 1. februāra līdz 30. aprīlim;
• strauta forele - no 1. septembra līdz 30. novembrim;
• nēģi - visu gadu;
• laši un taimiņi - iekšējos ūdeņos visu gadu, izņemot atsevišķus Daugavas posmus un licencētos ūdeņus.

Pavasarī spēkā ir arī vispārīgi ierobežojumi, kas attiecas uz visiem: no 1. marta līdz 30. aprīlim aizliegts makšķerēt no laivas (izņemot jūru un Rīgas līci) un aizliegts lietot ēsmai zivis. Daudzām lašupēm savukārt rudenī ir savi liegumi pa posmiem.

Visus termiņus, pilno upju sarakstu un to, kas ir spēkā tieši šodien, skati lapā lieguma laiki.

Kur makšķerēt aizliegts vienmēr

Grīvas, tilti, aizsprosti un licencētie posmi

• Upju grīvās pie jūras: Ventas grīvā 2000 metru rādiusā, Daugavas, Salacas, Gaujas un Lielupes grīvā - 1000 metru, pārējo upju un kanālu ietekās - 200 metru rādiusā. Aizliegts arī 200 metru posmā augšup pa upi no grīvas līnijas.
• Starp moliem upju grīvās. Izņēmums - Liepājas Ziemeļu un Dienvidu mols no iekšpuses un makšķerēšana no moliem jūras pusē tur, kur tie atvērti publiskai pieejai.
• 100 metru lejup pa straumi no ūdenskritumiem, aizsprostiem, slūžām un dambjiem.
• No tiltiem un zem tiltu konstrukcijām.
• Tuvāk par 50 metriem no apzīmētiem rūpnieciskās zvejas rīkiem, zivkopības sprostiem un zivju ceļiem.
• Apzīmētos kuģu ceļos nedrīkst enkurot laivu un ķert zivis no laivas.

Ūdeņi, kur cope atļauta tikai ar licenci

Šajos posmos zivis drīkst iegūt tikai vietās, kur organizēta licencētā makšķerēšana:

• Salaca - visā garumā;
• Mērsraga kanāls - visā garumā;
• Venta pie Kuldīgas rumbas - 500 m lejup un 200 m augšup pa straumi;
• Daugava - 700 m lejup no Rīgas HES, 1000 m lejup no Ķeguma HES un 1000 m lejup no Pļaviņu HES;
• Aiviekste - 500 m lejup no Aiviekstes HES;
• Brasla - 1000 m lejup no Braslas HES.

Licencētā makšķerēšana darbojas arī daudzos ezeros un upēs ārpus šī saraksta - tur papildus kartei vajadzīga arī licence, un tā parasti maksā atsevišķi. Pirms brauc uz nepazīstamu ūdeni, veltī minūti un pārbaudi tā nolikumu. Konkrētu ūdeņu nianses apkopojam arī ūdeņu lapās.

Jūrā un Rīgas līcī 2026. gadā

ES līmeņa ierobežojumi mencai un lasim

Baltijas jūrai katru gadu nāk klāt papildu ES līmeņa ierobežojumi, un tie mēdz mainīties. 2026. gadā makšķerniekiem svarīgākais:

• Mencu paturēt aizliegts. Nejauši noķertu mencu nekavējoties atlaiž. Zemūdens medībās menca nedrīkst būt medību objekts.
• Lasis - tikai viens dienā, un tikai ar nogrieztu taukspuru (audzētavā audzēts). Savvaļas lasi ar veselu taukspuru nekavējoties atlaiž. Kad pirmais lasis ar nogrieztu taukspuru paturēts, laša ieguve tajā dienā jāpārtrauc.
• Taimiņu un lasi jūrā un līcī nedrīkst paturēt no 1. oktobra līdz 15. novembrim, izņemot noteikto Rīgas līča posmu no Vecāķiem līdz Vaivariem līdz 20 metru dziļumam.
• Asarim jūrā minimālais garums ir 19 cm, dienā drīkst paturēt 10 kilogramus.
• No 2026. gada 10. janvāra piekrastē iegūtie atsevišķu sugu lomi jāreģistrē vietnē makskeresanaskarte.lv - tur ir arī precīza reģistrēšanas kārtība.

Pienākumi un uzvedība pie ūdens

Kontrole, loma uzglabāšana un saudzīga attieksme

• Pēc kontroles pieprasījuma jāuzrāda karte, dokuments, rīki un loms. Atteikšanās maksā dārgi - zaudējumu atlīdzību piemēro pieckāršā apmērā.
• Lomu nedrīkst pārdot, slēpt vai nodot citiem labuma gūšanai.
• Zivi, kas paliek lomā, nogalina uzreiz pēc noķeršanas. Izņēmums - zivis, ko dzīvas tur ūdenī peldus stāvoklī bez piesiešanas: tās nogalina copes beigās. Uz ledus zivis atstāt nedrīkst.
• Limitēto sugu zivis nedrīkst sadalīt, kamēr cope nav beigusies - drīkst tikai izķidāt.
• Zivi, ko nepaturi, saudzīgi atbrīvo no āķa un uzreiz atlaid. Ja āķi nevar izņemt saudzīgi, nogriez auklu un atlaid zivi ar āķi.
• Ja noķer iezīmētu zivi ar numurētu zīmi, mēneša laikā par to jāpaziņo institūtam BIOR - suga, garums, svars, vieta, laiks un rīks.
• Aiz sevis atstāj sakoptu vietu. Atkritumu atstāšana krastā, uz ledus vai ūdenī ir pārkāpums.

Sodi un zaudējumu atlīdzība

Pamattakses un to reizinātāji

Par pārkāpumiem draud administratīvā vai kriminālatbildība un turklāt pienākums atlīdzināt zivju resursiem nodarīto zaudējumu pēc pamattakses:

Taksi piemēro trīskāršā apmērā, ja makšķerēts bez kartes vai pārsniegts atļautais loms vai garums. Pieckāršā apmērā - ja zivis iegūtas aizliegtā laikā vai vietā, ar aizliegtiem rīkiem, ja skarta īpaši aizsargājama suga (alata, lasis, repsis, salate, sīga, taimiņš, strauta forele), ja loms pārdots vai atteikts to uzrādīt.

Vienkāršs piemērs: līdaka, kas paturēta lieguma laikā, izmaksā 29 € x 5 = 145 € par katru zivi - un klāt vēl nāk administratīvais sods. Dārga zupa.