Andris Krastiņš
Noteikumu dati no MK noteikumu Nr. 800 spēkā esošās redakcijas.
Akmeņgrauzis (Cobitis taenia) ir zivs, kuru vairums makšķernieku nav redzējuši nekad - un tomēr tā dzīvo lielā daļā mūsu upju, burtiski zem kājām. Noslēpums vienkāršs: dienu šī svītrainā zivtiņa pavada ierakusies smiltīs, un savā tievajā, plakanajā augumā tā pazūd gruntī kā ēna. Copes objekts akmeņgrauzis nav, bet atpazīt to der - kaut vai tāpēc, lai brīnumaino atradumu spainī nenorakstītu par "kaut kādu tārpu ar acīm".
Kā atpazīt akmeņgrauzi
Svītras, sešas ūsiņas un dzelknis zem acs
- Tumšo plankumu rindas gar sāniem un muguru - kā punktētas svītras visa ķermeņa garumā.
- Sešas ūsiņas ap muti - grunts taustītāja komplekts; mute vērsta uz leju.
- Dzelknītis zem katras acs - sīks, bet sataustāms; unikāla pazīme mūsu zivju vidū.
- Garš, no sāniem saplacināts ķermenis, kas izskatās gandrīz bez zvīņām.
Izmērs sīks: Latvijā vidēji 12 centimetri un knapi 9 grami. No pīkstes akmeņgrauzi šķir izmērs un ūdens gaume, no vēdzeles mazuļa - ūsiņu skaits: vēdzelei viena zoda ūsiņa, akmeņgrauzim vesels sešinieks.
Noteikumi akmeņgrauzim
Brīvs - un tāpat gandrīz nenoķerams
Noteikumos akmeņgrauzis ir pārējo sugu brīvībā - neviena tabula to nemin, vajadzīga tikai makšķerēšanas karte. Praksē likumam te maz darba: deviņu gramu nakts zivtiņa, kas dienu guļ smiltīs, uz āķa nonāk retāk nekā jebkura cita mūsu suga.
Pilnā tabula ir lapā zivju izmēri un limiti, liegumu kalendārs - lapā lieguma laiki.
Kur akmeņgrauzis dzīvo
Smilšaina grunts lielākajā daļā upju
Akmeņgrauzis apdzīvo lielāko daļu Latvijas upju un daudzus ezerus - visur, kur ir smilšaina vai jaukta grunts ar akmeņiem, kur ierakties un paslēpties. Dzīvo tas pa vienam vai nelielās grupiņās pie pašas grunts un tālu neceļo; arī ziemu zivtiņa pārlaiž, ierakusies turpat nogulumos.
Tas, ka suga ir tik izplatīta un vienlaikus tik neredzama, ir labākais apliecinājums tās maskēšanās mākslai - un vēl viens iemesls seklumā skatīties zem kājām, ne tikai tālumā.
Kad akmeņgrauzis aktīvs
Tumsā - dienas gaismā tas guļ
Akmeņgrauža diennakts ir apgriezta: gaišajā laikā zivtiņa guļ, ierakusies smiltīs tā, ka ārā palikušas tikai acis, un medībās dodas tumsā. Tāpēc arī satikt to visreālāk vēlu vakarā seklumā ar lukturīti.
Nārsto akmeņgrauzis vasarā, no jūlija līdz augustam, siltā ūdenī vairākos piegājienos. Arī nārsts notiek pieticīgi un bez skatuves - gluži akmeņgrauža stilā.
Ja akmeņgrauzis pieķeras
Retums, ko vērts nofotografēt
Speciāli akmeņgrauzi neķer neviens - tas gadās reizi zilā mēnesī uz sīka āķa ar slieku, kas nolikts uz grunts vakara krēslā. Ja tā notiek:
- apskati svītras un ūsiņas - sajaukt akmeņgrauzi ar ko citu pēc tām ir grūti;
- uzmanies no zemacs dzelkņiem - zivtiņa satverot mēdz iedurt; nekas bīstams, bet negaidīts;
- nofotografē - akmeņgrauža bilde lomu žurnālā ir retāka par līdakas rekordu;
- atlaid turpat - ēsmas vai pannas vērtības zivtiņai nav nekādas.
Vēl viens veids to satikt - bradājot pa seklumu, kad no smiltīm pēkšņi izšaujas svītraina ēna un pazūd atkal. Tas viss parasti notiek tik ātri, ka paliek tikai jautājums: kas tas bija? Tagad zināsi.
Biežākie jautājumi par akmeņgrauzi
Īsas atbildes uz to, ko jautā visbiežāk
Vai akmeņgrauzim ir izmērs vai limits?
Nav - akmeņgrauzis pieder pie pārējām sugām bez ierobežojumiem, un vajadzīga tikai makšķerēšanas karte. Mērķtiecīgi to tāpat neviens neķer: zivtiņa ir sīka un dienā gandrīz neatrodama.
Kā akmeņgrauzi atpazīt?
Pēc tumšo plankumu rindām, kas stiepjas gar sāniem un muguru kā punktētas svītras, sešām ūsiņām ap muti un saplacinātā, gandrīz bezzvīņu ķermeņa. Zem katras acs tam ir mazs dzelknītis - no tā arī daļa slavas.
Vai akmeņgrauzis tiešām grauž akmeņus?
Nē - vārds nāk no ieraduma turēties starp akmeņiem un ierakties gruntī. Barojas tas ar sīkiem grunts organismiem, ko izsijā no smiltīm.
Kāpēc akmeņgrauzi tik reti redz?
Tāpēc, ka tas ir nakts dzīvnieks: dienu zivtiņa pavada ierakusies smiltīs vai paslēpusies zem akmeņiem, un aktīva kļūst tumsā. Arī ziemu tā pārlaiž, ierakusies gruntī.
Cik liels izaug akmeņgrauzis?
Latvijā vidēji ap 12 centimetriem un tikai kādus 9 gramus - zivtiņa ir gara, bet tievāka par pirkstu. Sugas maksimums ir ap 14 centimetriem.
Vai akmeņgrauzi var sajaukt ar citu zivi?
Visbiežāk to jauc ar pīksti, kas arī ir ūsaina grunts zivs - bet pīkste ir krietni lielāka un dzīvo dūņainos ūdeņos, kamēr akmeņgrauzis prasa smiltis un tīru ūdeni. No vēdzeles mazuļa to atšķir ūsiņu skaits: vēdzelei viena, akmeņgrauzim sešas.
Satiki akmeņgrauzi?
Pieraksti lomu CatchMap žurnālā - šīs zivtiņas ieraksts kartē ir īsts retums, un tieši tādi dara karti interesantu.
Izveidot profilu Atvērt lomu kartiCitas sugas: grundulis, ķīsis un spidiļķis · visas lapas sadaļā Latvijas zivis. Noteikumu avots: MK noteikumi Nr. 800 (pārējo sugu nosacījumi; redakcija spēkā no 10.01.2026.). Lapa pēdējo reizi pārbaudīta 2026. gada 31. augustā.