Andris Krastiņš
Noteikumu dati no MK noteikumu Nr. 800 spēkā esošās redakcijas.
Pīkste (Misgurnus fossilis) dzīvo tur, kur pēc visiem zivju likumiem dzīvot nevar - aizaugušos grāvjos, vecupēs un dūņu dīķos, kuros vasaras karstumā skābekļa tikpat kā nav. Viņai vienalga: vajadzības gadījumā pīkste uzrij gaisu no virsmas un elpo caur zarnu, izžūstošā ūdenī ierokas dūņās, bet izcelta sausumā aizvainoti iepīkstas - no tā arī vārds. Vecajās lauku mājās pīksti turēja burkā uz palodzes kā barometru: ceļas augšā un ņemas - būs negaiss.
Kā atpazīt pīksti
Joslas visa auguma garumā un ūsu bārdiņa
- Zutim līdzīgs, apaļš augums 20-25 cm garumā - lielākais no mūsu akmeņgraužu dzimtas.
- Tumši šokolādes brūnas joslas gar visu sānu uz okerdzeltena pamata.
- Desmit ūsiņas ap lejup vērsto muti - īsas, kā rugāji.
- Apaļas, mīkstas spuras un noapaļota aste; acs sīka, augstu galvā.
Sajaukt pīksti var ar diviem kaimiņiem: akmeņgrauzi, kas ir uz pusi mazāks un plankumains, ne joslains, un jaunu zuti, kam ūsiņu nav vispār. Ja zivij ir bārdiņa un joslas no žaunām līdz astei - tā ir pīkste.
Noteikumi pīkstei
Latvijā brīva, Eiropā uzmanības lokā
MK noteikumu tabulās pīkstes nav - ne izmēra, ne limita, ne lieguma, parasta pārējo sugu zivs. Eiropas kontekstā aina ir citāda: suga iekļauta ES dzīvotņu direktīvas pielikumā, un vairākās kaimiņzemēs tā ir aizsargāta, jo palieņu un purvainu grāvju nosusināšana pīkstu dzīvotnes dzēš pa gabalam vien. Tabulas pārbaudei - zivju izmēri un lieguma laiki.
Kur pīkste dzīvo
Jo dūņaināk, jo labāk
Pīkstes adreses ir tās, ko makšķernieks parasti apbrauc ar līkumu: vecupes, palieņu grāvji, aizaugoši dīķi un ezeru dūņainās malas. Latvijā suga sastopama izklaidus visā teritorijā, visvairāk lielo upju palienēs - tur, kur pavasara pali ūdeņus savieno.
Dienu pīkste pavada ierakusies dūņās, naktī nāk ārā baroties ar tārpiem, gliemjiem un kukaiņu kāpuriem. Tāpēc pat dīķos, kur pīkstu ir daudz, tās var gadiem palikt neredzētas.
Dzīvais barometrs
Kāpēc pīkste pareģo negaisu
Pīkstes zarnu elpošana nāk ar blakusefektu: zivs ir jutīga pret gaisa spiediena maiņām. Spiedienam strauji krītot - tātad pirms negaisa - pīkstes kļūst nemierīgas, ceļas no grunts un biežāk nāk pēc gaisa malka uz virsmu. Vācijā sugu līdz pat šai dienai sauc par Wetterfisch, laika zivi.
Nārsto pīkste pavasarī, aprīlī un maijā, applūdušās palienēs un aizaugušos seklumos. Mazuļiem pirmajās nedēļās ir pat ārējās žaunas kā abiniekiem - vēl viens pielāgojums dzīvei ūdenī, kur skābekli jāķer, kur vien var.
Kā pīksti sastapt
Nakts grunts cope vai tīkliņš grāvī
Mērķtiecīga pīkstu cope Latvijā ir eksotika, bet iespējas ir:
- gruntsmakšķere ar tārpu naktī dūņainā vecupē - sīks āķis, ēsma pie pašas grunts, pacietība;
- smilkšņu tīkliņš palieņu grāvjos pavasarī - pīkstes tur ieceļo pa palu ūdeni;
- acis pēc negaisa - spiediena kritumā pīkstes rādās virspusē arī tur, kur citkārt nemana.
Noķerta pīkste rokās ņemas kā ziepes un pīkst - bērniem tas ir neaizmirstami. Žurnālā tāds loms ir reta suga, un ja pīksti pēc foto palaid atpakaļ dūņās, barometrs grāvī turpina rādīt.
Biežākie jautājumi par pīksti
Īsas atbildes uz to, ko jautā visbiežāk
Kāpēc pīksti sauc par pīksti?
Tāpēc, ka tā pīkst - izcelta no ūdens, zivs izgrūž gaisu caur zarnu un pie tam izdod čīkstošu skaņu. Vācieši to pašu iemeslu dēļ pīksti tur par laika pareģi: pirms negaisa, gaisa spiedienam krītot, pīkstes kļūst nemierīgas un ceļas ūdens virskārtā.
Kā pīksti atšķirt no akmeņgrauža?
Pēc izmēra un zīmējuma: pīkste izaug 20-25 cm gara ar divām nepārtrauktām tumšām joslām gar visu sānu, akmeņgrauzis paliek ap 10 cm un tam ir atsevišķu plankumu rinda. Pīkstei ap muti ir desmit ūsiņas, akmeņgrauzim - sešas.
Vai pīkstei ir izmērs vai liegums?
MK noteikumos pīkstei ierobežojumu nav - tā ir pārējo sugu zivs. Toties Eiropas mērogā suga ir dzīvotņu direktīvas pielikumā un vairākās kaimiņvalstīs aizsargāta, jo purvainu palieņu nosusināšana tās mājvietas iznīcina.
Kā pīkste izdzīvo dūņās, kur citas zivis slāpst?
Tai ir rezerves elpošana: pīkste uzrij gaisu no virsmas un skābekli uzņem caur asinsvadiem bagāto zarnu, tāpēc iztiek ūdenī, kur skābekļa gandrīz nav. Izžūstošā dīķī tā ierokas dūņās un spēj pārlaist sausumu, gluži kā mazs zutis ziemas guļā.
Vai pīksti var noķert ar makšķeri?
Gadās, bet reti - pīkste barojas naktī pie grunts, un cope notiek dūņainos grāvjos un vecupēs, kur reti kāds met. Visbiežāk tā uzduras gruntsmakšķerei ar tārpu; žurnālā šāds loms ir retums, ar ko palepoties.
Vai pīkste der ēsmai?
Dzīvības sīkstuma dēļ pīkste vēsturiski skaitījās laba ēsmas zivtiņa, un pārējo sugu zivis par ēsmu likt drīkst. Bet vietās, kur pīkstes vēl dzīvo, tās labāk saudzēt - Eiropā suga iet mazumā, un dzīvs barometrs grāvī ir vairāk vērts nekā viens āķa mets.
Rets ieraksts žurnālā
Pīkste lomā ir notikums - pieraksti ar foto, un kartē paliks vieta, kur dzīvais barometrs vēl dzīvo.
Pierakstīt lomu Atvērt lomu kartiCitas sugas: akmeņgrauzis, zutis un līnis · visas lapas sadaļā Latvijas zivis. Noteikumu avots: MK noteikumi Nr. 800 (redakcija spēkā no 10.01.2026.). Lapa pēdējo reizi pārbaudīta 2026. gada 31. augustā.