Alata (Thymallus thymallus) ir retākā zivs mūsu sugu lapās un daudzu makšķernieku sapņu saraksta pati augša: krāšņā karogveida muguras spura to padara neatkārtojamu, un sastapt alatu var tikai dažās Latvijas upēs. Suga ir Sarkanajā grāmatā, noteikumi to sargā stingri, un alatas cope ir tikpat daudz saudzības, cik azarta. Šajā lapā atradīsi pazīmes, noteikumus un copes pamatus.
Kā atpazīt alatu
Karogveida muguras spura nav sajaucama
- Liela, karogveida muguras spura ar tumšu plankumu rindām un violeti sārtu spīdumu - alatas vizītkarte, kādas nav nevienai citai mūsu zivij.
- Taukspura - mazā spuriņa starp muguras spuru un asti; alata ir lašveidīgo radiniece.
- Slaids, ieapaļš ķermenis - zaļganpelēka mugura un sudrabaini sāni.
- Neliela mute - alata barojas ar bentosu un ūdenī iekritušiem kukaiņiem, ne zivīm.
Parastā alata ir 25 līdz 35 centimetrus gara zivs, un Latvijā tā reti pārsniedz 40 centimetrus un kilogramu. Mātīte nārstā ierok ikrus oļos vai grantī - tāpat kā forele, tikai pavasarī.
Noteikumi alatai
Reta suga - stingra kārtība
Alata ir īpaši aizsargājama, ierobežoti izmantojama suga: zaudējumu atlīdzību piemēro pieckāršā apmērā, tāpēc pārkāpums maksā 715 eiro par zivi. Liegums sākas jau 1. februārī - agrāk nekā jebkurai citai sugai - un sargā agro pavasara nārstu. Arī dabiskā ēsma alatu ieguvei ir aizliegta: cope notiek tikai ar mākslīgajiem mānekļiem.
Pilna izmēru tabula visām sugām ir lapā zivju izmēri un limiti, un šodien spēkā esošie liegumi - lapā lieguma laiki.
Kur alatu meklēt
Gauja, Venta un to pietekas
Alatas Latvijā konstatētas tikai Gaujā, Ventā un dažās šo upju pietekās - ezeros suga nedzīvo nemaz. Tai vajag strauju, vēsu un ļoti tīru ūdeni ar akmeņainu vai grants gultni, tāpēc alata ir arī upes tīrības rādītājs.
Upē alatu meklē straujtecēs un to izskrējienos - zivs stāv straumē un gaida, ko ūdens atnesīs. Atceries, ka daļa alatas upju posmu ir licencētie ūdeņi ar saviem nolikumiem, un rudenī lašupēm ir pilnīgs aizliegums - sarakstu vienmēr pārbaudi pirms brauciena.
Kad alata ķeras
No maija līdz rudenim - vasara ir īstā
Alatas sezona sākas maijā pēc lieguma beigām un turas līdz rudenim. Labākais laiks ir vasara, kad virs upes lido kukaiņi un alata paceļas pie virsmas - tad to var redzēt "dzeramies" tāpat kā foreli.
Diennaktī alata ir dienas zivs: tā barojas gaišajā laikā, un tieši pusdienas kukaiņu lidojums mēdz dot aktīvāko copi. Ar to alata patīkami atšķiras no vairuma mūsu zivju, kas prasa celties rītausmā.
Ar ko alatu ķert
Sausā muša un mazākie spineri
Alatas cope ir smalkākā, kāda Latvijā iespējama - un tikai ar mākslīgo:
- sausā muša - alatas copes klasika: zivs ņem no virsmas, un kampiens ir redzams acīm;
- nimfas - dziļākām rinēm un dienām, kad virspusē klusums;
- mazākie rotējošie spineri - Nr. 0-1 ar vienžuburu āķi saudzīgai atāķēšanai;
- smalks pavadiņš un klusa pieeja - alata dzīvo dzidrā ūdenī un redz visu.
Un pats galvenais: alata ir reta zivs, un katra atlaista mātīte ir ieguldījums nākamajā paaudzē. Ja zivs jāatlaiž - dari to ūdenī, slapjām rokām un bez kavēšanās, tāpat kā ar foreli. Mānekļu apskati krājas sadaļā makšķerēšanas ēsmas.
Biežākie jautājumi par alatu
Īsas atbildes uz to, ko jautā visbiežāk
Cik alatas dienā drīkst paturēt?
Vienu, un tai jābūt vismaz 30 centimetrus garai. Alata ir reta un īpaši aizsargājama suga, tāpēc daudzi copmaņi to atlaiž vienmēr - arī tad, kad formāli drīkstētu paturēt.
Kāds ir alatas minimālais izmērs?
Latvijā alatas minimālais garums ir 30 centimetri, un mēra no purna līdz astes spuras galam. Īsāka alata saudzīgi jāatlaiž - vēlams pat neceļot no ūdens.
Kad alatai ir liegums?
No 1. februāra līdz 30. aprīlim - alata nārsto agri pavasarī, un liegums sākas jau ziemas beigās. Tas ir agrākais sugas liegums mūsu noteikumos.
Kur Latvijā dzīvo alatas?
Tikai dažās upēs: alata konstatēta Gaujā, Ventā un dažās šo upju pietekās, un ezeros tā nedzīvo nemaz. Suga iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā - tā ir viena no retākajām mūsu copes zivīm.
Ar ko alatu drīkst ķert?
Tikai ar mākslīgajiem mānekļiem - dabiskā ēsma alatu ieguvei ir aizliegta, tāpat kā lasim, taimiņam un strauta forelei. Klasika ir mušiņmakšķere ar sauso mušu un pavisam mazi rotējošie spineri.
Kas draud par noteikumu pārkāpšanu alatai?
Alata ir īpaši aizsargājama suga ar augstāko pamattaksi: zaudējumu atlīdzību piemēro pieckāršā apmērā, tāpēc jāmaksā 143 eiro x 5 = 715 eiro par zivi, un klāt vēl nāk administratīvais sods.
Noķēri alatu?
Pieraksti lomu CatchMap žurnālā - alata ir retums, un tāds ieraksts tavā statistikā būs īpašs.
Izveidot profilu Atvērt lomu kartiCitas sugas: forele, taimiņš un sapals · visas lapas sadaļā Latvijas zivis. Noteikumu avots: MK noteikumi Nr. 800 (izmērs, limits, liegums; redakcija spēkā no 10.01.2026.). Lapa pēdējo reizi pārbaudīta 2026. gada 31. augustā.