Andris Krastiņš
Noteikumu dati no MK noteikumu Nr. 800 spēkā esošās redakcijas.
Taimiņš (Salmo trutta) ir strauta foreles lielā jūras māsa - tā pati suga, kas aizgājusi uz jūru un izaugusi par sudrabainu spēkavīru. Latvijas piekrastē taimiņš ir galvenā lašveidīgo copes zivs: to ķer ar tāliem metieniem tieši no jūras krasta, un šī cope daudziem ir sezonas gaidītākais notikums. Šajā lapā atradīsi pazīmes, stingros noteikumus un piekrastes copes pamatus.
Kā atpazīt taimiņu
X-veida plankumi un resnais astes kāts
- Melni, bieži x-veida plankumi gan virs, gan zem sānu līnijas - lasim tie ir galvenokārt virs.
- Resns astes kāts un taisna aste - aiz astes taimiņu nepacelsi, tā ir laša privilēģija.
- Taukspura - mazā spuriņa starp muguras spuru un asti, kā visiem lašveidīgajiem.
- Sudrabains jūras tērps - upē pirms nārsta taimiņš satumst un iegūst brūnganu toni.
Latvijā taimiņš izaug līdz aptuveni metram un desmit kilogramiem; parastais piekrastes loms ir divus līdz piecus kilogramus smaga zivs. Jūrā taimiņš pavada vienu līdz septiņus gadus un turas tuvāk krastam nekā lasis - tāpēc tas tik bieži nonāk piekrastes spiningotāju lomos.
Noteikumi taimiņam
Stingri kā lasim - viens dienā atļautajās vietās
Iekšējos ūdeņos taimiņam ir liegums visu gadu, izņemot Buļļupi, Sauso Daugavu, Daugavu lejpus Rīgas HES un licencētos ūdeņus. Jūrā un Rīgas līcī taimiņu nedrīkst paturēt no 1. oktobra līdz 15. novembrim - izņēmums ir līča posms no Vecāķiem līdz Vaivariem līdz 20 metru dziļumam. Taimiņš ir īpaši aizsargājama suga, tāpēc pārkāpums maksā 715 eiro par zivi.
Pilna izmēru tabula ir lapā zivju izmēri un limiti, liegumu saraksts - lapā lieguma laiki, un jūras nosacījumi sīkāk - noteikumu apskatā.
Kur taimiņu meklēt
Jūras piekraste un akmeņainie krasti
Taimiņa copes galvenā vieta Latvijā ir jūras piekraste: zivs medī seklajā ūdenī gar visiem krastiem, un labākās vietas ir tur, kur krastā ir akmeņi, sēres un upju ietekas ar to saldūdens strūklu. Iekšējos ūdeņos cope atļauta tikai tajās pašās četrās vietās, kur lasim.
Piekrastē taimiņu meklē tur, kur ūdenī ir dzīvība: sīko zivju bari sērēs, duļķes josla aiz bangojuma, akmeņu lauki metiena attālumā. Klasika ir bradāšana ar garajiem zābakiem un metieni paralēli krastam - taimiņš bieži stāv tuvāk, nekā šķiet.
Kad taimiņš ķeras
Vēss ūdens - pavasaris un rudens
Piekrastes taimiņa zelta laiks ir vēsais ūdens: pavasaris no ledus iziešanas līdz maijam un rudens no septembra - atceroties, ka no 1. oktobra paturēšana jūrā lielākoties ir liegta. Vasaras siltajā ūdenī taimiņš atkāpjas dziļāk un piekrastē gadās reti.
Diennaktī labākie brīži ir agrs rīts un vakars, un pieredzējušie taimiņotāji mīl tieši nemierīgu jūru - vējš, viļņi un duļķes josla zivi padara drosmīgāku. Nārsto taimiņš oktobrī un novembrī upēs, un rudenī lašupēm ir pilnīgs aizliegums visā posmā.
Ar ko taimiņu ķert
Tālais metiens ar bleķi - un tikai mākslīgais
Arī taimiņam likums nosaka ēsmu: dabiskā ēsma ir aizliegta, viss notiek ar mākslīgajiem mānekļiem:
- šaurie, smagie blesi - piekrastes pamatierocis: lido tālu arī pretvējā un strādā vienmērīgā vadīšanā;
- šaurie vobleri - sērēm un mierīgākam ūdenim, kur bleķis iet par ātru;
- mušiņmakšķere - piekrastē ar strīmeriem; smalkākais veids, kā sagaidīt sudraboto;
- tālmetiena aprīkojums - garš kāts, pīta aukla un laba bremze; taimiņa rāvieni ir asi un ar lēcieniem virs ūdens.
Piekrastes copē puse panākuma ir kilometri: taimiņu meklē, ejot gar krastu un pārmetot katru daudzsološo vietu, nevis stāvot vienā punktā. Un, ja zivs jāatlaiž - dari to ūdenī, ātri un slapjām rokām, tāpat kā ar visiem lašveidīgajiem. Mānekļu apskati krājas sadaļā makšķerēšanas ēsmas.
Biežākie jautājumi par taimiņu
Īsas atbildes uz to, ko jautā visbiežāk
Kur Latvijā drīkst makšķerēt taimiņu?
Iekšējos ūdeņos taimiņam, tāpat kā lasim, ir liegums visu gadu, izņemot Buļļupi, Sauso Daugavu, Daugavu lejpus Rīgas HES un licencētos ūdeņus. Jūrā un Rīgas līcī taimiņu drīkst ķert ārpus rudens lieguma - un tieši jūras piekraste ir taimiņa copes galvenā skatuve.
Cik taimiņus dienā drīkst paturēt?
Vienu, un tam jābūt vismaz 50 centimetrus garam. No 1. oktobra līdz 15. novembrim taimiņu jūrā un līcī nedrīkst paturēt vispār, izņemot Rīgas līča posmu no Vecāķiem līdz Vaivariem līdz 20 metru dziļumam.
Kā atšķirt taimiņu no laša?
Taimiņam melnie, bieži x-veida plankumi klāj sānus gan virs, gan zem sānu līnijas, astes kāts ir resns un aste taisnāka. Lasim plankumi ir galvenokārt virs sānu līnijas, astes kāts slaids un aste ar iedobi.
Vai taimiņš un strauta forele ir viena zivs?
Bioloģiski jā - abas ir Salmo trutta. Strauta forele ir sugas upes forma, kas visu mūžu paliek strautā, bet taimiņš aiziet uz jūru, izaug liels un sudrabains un atgriežas upē tikai nārstot. Noteikumos gan tās ir divas atsevišķas sugas ar saviem izmēriem un liegumiem.
Ar ko taimiņu drīkst ķert?
Tikai ar mākslīgajiem mānekļiem - dabiskā ēsma taimiņu ieguvei ir aizliegta. Piekrastē tas nozīmē tālos metienus ar šauriem blešiem un vobleriem, upēs - spiningu vai mušiņmakšķeri.
Kas draud par noteikumu pārkāpšanu taimiņam?
Taimiņš ir īpaši aizsargājama suga ar augstāko pamattaksi: zaudējumu atlīdzību piemēro pieckāršā apmērā, tāpēc jāmaksā 143 eiro x 5 = 715 eiro par zivi, un klāt vēl nāk administratīvais sods.
Noķēri taimiņu?
Pieraksti to CatchMap žurnālā - garums, svars, vieta un bilde paliks tavā sezonas statistikā. Piekrastes sudrabs to ir pelnījis.
Izveidot profilu Atvērt lomu kartiCitas sugas: lasis, forele un vimba · visas lapas sadaļā Latvijas zivis. Noteikumu avots: MK noteikumi Nr. 800 (izmērs, limits, vietas; redakcija spēkā no 10.01.2026.). Lapa pēdējo reizi pārbaudīta 2026. gada 31. augustā.