Andris Krastiņš
Noteikumu dati no MK noteikumu Nr. 800 spēkā esošās redakcijas.
Baltais amūrs (Ctenopharyngodon idella) ir zivs ar visneparastāko ēdienkarti mūsu ūdeņos: tas ēd zāli. Milzīgs Austrumāzijas karpu radinieks, kas savā dzimtenē Amūras baseinā izaug līdz 50 kilogramiem, Latvijā nonāca ap 1960. gadu un kopš tā laika dzīvo dīķos un dažos ezeros - visur tikai ielaists, jo mūsu vēsajās upēs tas dabiski nenārsto. Makšķerniekam amūrs ir reta un grūta trofeja, dīķa saimniekam - dzīvā zāles pļaujmašīna.
Kā atpazīt balto amūru
Slaida milzu karpa bez ūsām
- Slaids, šķērsgriezumā ieapaļš ķermenis - kā torpēda, atšķirībā no augstās, sāniski saspiestās karpas.
- Nav ūsiņu - karpai to ir četras, amūram nevienas.
- Brūnganzaļa mugura, zeltaini sāni un vēders ar lielām, izteiksmīgām zvīņām.
- Mute viegli uz leju - plūcējam ērtākais leņķis pret augu stiebriem.
Izmēra ziņā amūram mūsu saldūdeņos konkurentu gandrīz nav: sugas maksimums ir ap 125 centimetriem un 50 kilogramiem, un pat vidējs Latvijas dīķa amūrs pārsniedz lielāko daļu pārējo lomu. Sajaukt to var vienīgi ar karpu vai lielu sapalu, bet ūsiņas un ķermeņa forma strīdu ātri izšķir.
Noteikumi baltajam amūram
Valsts tabulās amūra nav
MK noteikumu tabulās amūrs neparādās, tāpēc publiskos ūdeņos tam nav ne izmēra, ne limita - tikai makšķerēšanas karte kā jebkurai copei. Praksē gan lielākā daļa amūru dzīvo privātos dīķos un licencētās ūdenstilpēs, kur paturēšanas kārtību nosaka saimnieks vai licences noteikumi, un tur skaitļi mēdz būt pavisam citi.
Vērts zināt arī otru pusi: amūrs ir svešzemju suga, un tā ielaišana ūdenstilpēs nav katra paša darīšana - to dara saskaņoti, ar audzētavu materiālu. Pilnā izmēru tabula ir lapā zivju izmēri un limiti.
Kur amūrs dzīvo
Dīķos un dažos ezeros - tikai ielaists
Amūra adreses Latvijā nosaka nevis daba, bet cilvēks: privātie dīķi, maksas copes ūdeņi un ezeri, kuros suga ielaista apsaimniekošanas nolūkos - vēsturiski, piemēram, Valdemārpils ezerā, kur amūrus laida jau 1980. gadā. Aizaugušās, siltās ūdenstilpēs ar bagātu veģetāciju tas jūtas vislabāk, jo tur ir galds ar pusdienām.
Ūdensaugu kontrole arī ir galvenais ielaišanas iemesls - liels amūrs dienā apēd augu masu, kas mērāma kilogramos. Dīķu saimnieku vidū gan klīst arī vilšanās stāsti: sīki amūriņi aizaugušu dīķi neglābj, un uz rezultātu jāgaida gadi.
Kad amūrs ķeras
Jo siltāks ūdens, jo labāk
Amūrs ir siltuma zivs, un tā apetīte aug līdzi ūdens temperatūrai: vasaras karstums, kas līni vai līdaku padara gausu, amūru tikai iekustina. Copes sezona ir no vēlā pavasara līdz agram rudenim, ar virsotni jūlijā un augustā.
Atdziestot ūdenim zem kādiem 15 grādiem, amūrs ēst praktiski beidz un ieziemojas - rudens un ziemas cope pēc tā ir laika šķiešana. Dabiskais nārsts pie mums nenotiek vispār, tāpēc lieguma laika sugai nav.
Ar ko amūru ķert
Zaļā ēdienkarte un karpu klases rīki
Amūra cope ir pacietības spēle ar neparastām ēsmām:
- kukurūza - gan uz āķa, gan piebarošanai; pāris kilogrami vārītas kukurūzas vietā ir labs sākums;
- gurķa šķēle - izklausās pēc joka, bet zālēdājam tā ir gluži loģiska maltīte un sena amūristu klasika;
- zāles stiebrs vai niedres dzinums uz āķa pie virsmas - vasarā, kad amūri plūkā augus turpat redzamā attālumā;
- karpu klases rīki - stingrs kāts, uzticama spole un vismaz 0,3 mm aukla, jo pirmais rāviens mēdz būt tāds, ka vājāks komplekts padodas uzreiz.
Piesardzīgs amūrs ir vēl vairāk nekā karpa - tas redz auklu, jūt āķi un pie mazākās aizdomas pamet vietu. Klusums krastā un rūpīgi piebarota vieta izšķir vairāk nekā ēsmas izvēle.
Biežākie jautājumi par balto amūru
Īsas atbildes uz to, ko jautā visbiežāk
Vai baltajam amūram ir izmērs vai limits?
Valsts noteikumos nav - amūrs pieder pie pārējām sugām bez izmēra, limita un lieguma. Dīķos un licencētās ūdenstilpēs, kur amūri parasti dzīvo, gan mēdz būt savi nosacījumi, un tie ir noteicošie.
Cik liels izaug baltais amūrs?
Sugas griesti ir ap 125 centimetriem un 50 kilogramiem - viena no lielākajām karpu dzimtas zivīm vispār. Latvijas ūdeņos parasts lielais amūrs sver ap 5-15 kilogramiem, un arī tāds pie spiningotāja neizliekas viegls.
Vai amūrs Latvijā nārsto dabiski?
Nē - nārstam tam vajag siltu, strauju upes ūdeni, kādu Latvijā neatrast, tāpēc pašuzturošu populāciju te nav. Katrs amūrs mūsu ūdeņos ir vai nu ielaists, vai ielaisto pēctecis no audzētavas.
Kāpēc amūrus vispār ielaiž dīķos?
Zāles dēļ: amūrs pārtiek no ūdensaugiem un spēj aizaugušu dīķi pamazām attīrīt. Brīnumus gan gaidīt nevajag - desmit centimetru amūriņi aizaugušu dīķi neizpļaus, tam vajag lielas zivis un vairākus gadus.
Ar ko balto amūru ķer?
Ar kukurūzu, gurķa šķēli, zāles stiebru vai niedres dzinumu - ēsmām, kas atbilst zālēdāja ēdienkartei. Vieta iepriekš jāpiebaro, piemēram, ar vārītu kukurūzu, un rīkiem jābūt karpas klases: amūrs āķī iet retāk, bet velk stiprāk.
Ar ko amūrs atšķiras no karpas?
Amūrs ir slaidāks, šķērsgriezumā apaļāks, bez karpas ūsiņām un ar zemāk sēdošu muti. Arī uzvedība cita: karpa rakņājas pa dūņām, amūrs plūc augus - reizēm to redz plikšķinām pie pašas virsmas niedrājā.
Noķēri amūru?
Pieraksti lomu CatchMap žurnālā - amūrs uz āķa ir pietiekami rets notikums, lai to atcerētos arī pēc gadiem.
Izveidot profilu Atvērt lomu kartiCitas sugas: karpa, līnis un plaudis · visas lapas sadaļā Latvijas zivis. Noteikumu konteksts: MK noteikumi Nr. 800 (suga tabulās nav minēta; redakcija spēkā no 10.01.2026.). Lapa pēdējo reizi pārbaudīta 2026. gada 31. augustā.