Andris Krastiņš
Noteikumu dati no MK noteikumu Nr. 800 spēkā esošās redakcijas.
Plaudis (Abramis brama) ir Latvijas miera copes galvenā zivs un fīdera makšķernieku mērķis numur viens. Tas dzīvo baros, barojas pie grunts un labi reaģē uz piebarošanu, tāpēc plauža cope ir sava veida šahs: kas pareizi izvēlas vietu un piebaro, tam pludiņš gulstas atkal un atkal. Šajā lapā atradīsi pazīmes, noteikumus un praktiskos padomus.
Kā atpazīt plaudi
Augstais šķīvja ķermenis un uz leju vērstā mute
- Augsts, no sāniem stipri saplacināts ķermenis - liels plaudis izskatās pēc šķīvja ar spurām.
- Uz leju vērsta, izbīdāma mute - barojoties tā izstiepjas kā snuķītis, jo barību plaudis lasa no grunts.
- Gara anālā spura, kas sākas tūlīt aiz vēdera spurām - visas spuras pelēcīgas, bez koši sarkanā.
- Krāsa mainās ar vecumu: jaunie plauži ir sudrabaini, bet lielie iegūst tumši bronzas toni.
Parastais loms ir puskilogramu līdz pusotru kilogramu smaga zivs, bet Latvijā plaudis izaug līdz pat pieciem kilogramiem. Mazos, sudrabainos plaužus viegli sajaukt ar plici - drošākās atšķirības zināsi no biežāk uzdotajiem jautājumiem lapas beigās.
Noteikumi plaudim
Brīvākā suga noteikumos - bet karte tāpat vajadzīga
Plaudis noteikumos ierindots pie sugām bez ierobežojumiem: nav ne minimālā izmēra, ne dienā paturamā daudzuma, ne lieguma laika. Vienīgais, kas obligāti vajadzīgs, ir derīga makšķerēšanas karte, un pavasarī jāatceras vispārējie ierobežojumi - no 1. marta līdz 30. aprīlim iekšējos ūdeņos nedrīkst makšķerēt no laivas.
Visu sugu tabula ar izmēriem ir lapā zivju izmēri un limiti, bet šodien spēkā esošie liegumi - lapā lieguma laiki.
Kur plaudi meklēt
Dūņaina grunts, bedres un bari
Plaudis turas baros pie mīkstas, dūņainas grunts, kur var lasīt savu pamatbarību - trīsuļodu kāpurus. Ezeros meklē dziļākās bedres, kraujas un dūņainos līčus, upēs - atvarus un mierīgās, dziļās vietas aiz straumes. Naktī un agri no rīta bari nāk baroties seklāk, tuvāk krastam.
Plaudis dzīvo lielākajā daļā Latvijas upju un ezeru - mazās upītēs un stipri aizaugušos ezeros gan to nemeklē. Klasiski plauža ūdeņi ir Lubāns ar dūņaino gultni un Burtnieks, kur baltajām zivīm pietiek ar bezmaksas gada licenci.
Kad plaudis ķeras
Vasaras rīti, vakari un naktis
Plauža sezona ir no pavasara līdz rudenim. Maijā pirms nārsta bari aktīvi barojas, vasarā labākie brīži ir agrs rīts, vakars un nakts - tieši tumsā baroties nāk lielie plauži. Dienas vidū saulē cope parasti pierimst.
Rudenī plauži sanāk lielos baros dziļajās bedrēs - kas tādu atrod, tam cope var būt visas dienas garumā. Ziemā plaudis ir kūtrāks, bet zemledus cope ar mormišku dziļumā strādā, īpaši atkušņos.
Ar ko plaudi ķert
Fīderis, pludiņš un kārtīga piebarošana
Plauža copē puse panākuma ir piebarošana - vispirms baru vajag pievilkt un noturēt vietā, tikai tad sākas ķeršana:
- fīderis - galvenais lielo plaužu rīks: barotava ar katru pārmetienu piebaro tieši āķa tuvumā;
- pludiņmakšķere - klasika no krasta un laivas mierīgā ūdenī;
- ēsmas - sliekas, trūdeņi un kukurūza; bieži vislabāk strādā kombinācija uz viena āķa;
- mormiška ar trūdeni - ziemā no ledus dziļajās bedrēs.
Āķus liec mazus un pavadiņu smalku - plaudis ēsmu ņem uzmanīgi, un rupjš stiprinājums kampienu skaitu manāmi samazina. Klasiskais plauža kampiens ir pludiņa "gulšanās": zivs paceļ ēsmu no grunts, un pludiņš lēni atgulstas uz sāniem. Tas ir īstais brīdis aizcirtienam.
Biežākie jautājumi par plaudi
Īsas atbildes uz to, ko jautā visbiežāk
Cik plaužus dienā drīkst paturēt?
Cik gribi - plaudim nav ne dienas limita, ne minimālā izmēra. Tas gan nenozīmē, ka noteikumu nav vispār: makšķerēšanas karte vajadzīga tāpat, un spēkā ir arī vispārējie rīku un vietu noteikumi.
Vai plaudim ir liegums?
Nē, plaudi drīkst ķert visu gadu. Pavasarī gan jāatceras vispārējie ierobežojumi: no 1. marta līdz 30. aprīlim iekšējos ūdeņos nedrīkst makšķerēt no laivas, un daļa upju šajā laikā ir slēgtas pilnībā.
Kā atšķirt plaudi no plica?
Mazie sudrabainie plauži ir ļoti līdzīgi plicim - tur arī visbiežāk kļūdās. Plicim acs ir manāmi lielāka un krūšu spuru pamatne sarkanīga, bet plaudim spuras ir pelēkas vai tumšas un mute vērsta uz leju. Lielos plaužus nodod bronzas tonis, kāda plicim nav nekad.
Cik liels izaug plaudis?
Latvijā plaudis parasti nepārsniedz 57 centimetrus un piecus kilogramus. Parastais loms ir puskilogramu līdz pusotru kilogramu smaga zivs, un plaudis virs diviem kilogramiem jau ir loms, ar ko palielīties.
Ar ko vislabāk ķert plaudi?
Ar fīderi vai pludiņmakšķeri un kārtīgu piebarošanu - bez tās plauža cope ir loterija. Uz āķa liek sliekas, trūdeņus vai kukurūzu, un bieži vislabāk strādā kombinācija. Ziemā plaudi ķer ar mormišku un trūdeni dziļajās bedrēs.
Kad plaudis ķeras vislabāk?
No pavasara līdz rudenim, un vasarā labākie brīži ir agrs rīts, vakars un nakts - lielie plauži baroties nāk tumsā. Spēcīgs laiks ir arī maijs pirms nārsta un rudens, kad bari sanāk dziļajās bedrēs.
Noķēri plaudi?
Pieraksti lomu CatchMap žurnālā - svars, vieta un bilde paliks tavā sezonas statistikā, un pēc gadiem varēsi salīdzināt.
Izveidot profilu Atvērt lomu kartiCitas sugas: līdaka, asaris, zandarts un rauda · visas lapas sadaļā Latvijas zivis. Noteikumu avots: MK noteikumi Nr. 800 (limiti un liegumi; redakcija spēkā no 10.01.2026.). Lapa pēdējo reizi pārbaudīta 2026. gada 31. augustā.