Kaze (Pelecus cultratus) ir zivs, kuru lielākā daļa Latvijas makšķernieku pazīst tikai no grāmatām - un tas nav pārmetums, jo sastapšanās ar šo sudraba zobenvēderi mūsu ūdeņos ir retums ar lielo burtu. Latvija ir pašā sugas izplatības ziemeļu malā, kaze te vienmēr bijusi reta, un kopš 1995. gada tā ierakstīta Sarkanajā grāmatā. Šī lapa tāpēc nav copes ceļvedis, bet atpazīšanas instrukcija: lai brīdī, kad reta viešņa tomēr pieķeras, tu zinātu, kas rokās, un rīkotos pareizi.
Kā atpazīt kazi
Zobena vēders un līkumotā sānu līnija
- Zobenveida vēders - ass, izliekts loks no galvas līdz astei, kamēr mugura paliek gandrīz taisna.
- Līkumaini izlocīta sānu līnija - vijas pa sāniem zigzagā; unikāla pazīme mūsu faunā.
- Mute vērsta stāvus augšup - virsūdens mednieces profils.
- Garas, smailas krūšu spuras - kā spārni zem sudraba sāniem.
Izaug kaze līdz 60 centimetriem, bet Latvijā parastā zivs ir ap 37 centimetriem un puskilogramu. Pēc vispārējā silueta to var noturēt par lielu vīķi vai salati, tomēr vēdera šķautne un sānu līnijas līkloči šaubas izkliedē ātri.
Kazes statuss
Noteikumos brīva, dabā - aizsargājama
Uz papīra sanāk savāds pāris: makšķerēšanas noteikumu tabulās kazes nav, tātad ne izmēra, ne limita - bet vienlaikus tā ir īpaši aizsargājama ierobežoti izmantojama suga un Sarkanās grāmatas retums. Šādos gadījumos likuma burts un veselais saprāts jāliek kopā: formāli paturēt drīkst, praktiski to darīt nevajag. Populācija Latvijā ir tik maza, ka katra nārstotāja izņemšana ir jūtama.
Tāpēc mūsu rindiņa kazes tabulā ir viena: pieķērās - nofotografē, pieraksti un atlaid. Citu sugu noteikumi ir lapā zivju izmēri un limiti.
Kur kaze dzīvo
Grīvas un piekrastes ūdeņi
Kaze ir iesāļā ūdens klejotāja, kas turas lielo upju grīvās un piekrastē: vēsturiskie novērojumi nāk no Ventas, Irbes, Lielupes, Daugavas un Salacas ietekām, kā arī no ezeriem ap Rīgu, kam ir savienojums ar jūru - Ķīšezers ieskaitot. Dziļi iekšzemē tā neiet.
Arī labākajos laikos kaze te nekad nav bijusi bara zivs - Latvija ir sugas areāla ziemeļu mala, un mūsu ūdeņi tai ir pati robeža. Tas izskaidro gan retumu, gan aizsardzības statusu.
Kad kaze sastopama
Siltajā sezonā virsūdens slāņos
Ja kaze vispār parādās, tad siltajā sezonā - zivs medī augšējos ūdens slāņos, kur ķer sīkzivis un ūdenī iekritušus kukaiņus. Nārsts notiek no aprīļa līdz jūlijam smilšainās vai zālainās vietās upēs un jūras līčos.
Ikri attīstās zibenīgi, dažās dienās - peldošie ikri ir vēl viena šīs sugas savdabība, kas to atšķir no pārējiem mūsu karpveidīgajiem.
Ja kaze pieķeras
Trīs soļi: foto, ieraksts, ūdens
Mērķēt uz kazi nav jēgas un nav arī godīgi pret sugu - bet grīvas copē uz sīka vizuļa vai mušiņas tā reizēm pieķeras pati. Tad rīkojies šādi:
- atāķē saudzīgi - ar slapjām rokām un bez vilcināšanās; birstošās zvīņas kazei ir tikpat trauslas kā vīķei;
- nofotografē uz mitras rokas vai virs ūdens - vēdera šķautne un sānu līnija bildē būs pierādījums;
- pieraksti lomu žurnālā - kazes novērojums Latvijā ir vērtīgs datu punkts, ne tikai tavs suvenīrs;
- atlaid turpat - retai sugai katra atgriezta zivs ir ieguldījums.
Un ja pēc rokām palicis jautājums, vai tas tiešām bija tik īpašs brīdis - jā, bija. Kaze uz āķa Latvijā ir retāka par lielo lasi.
Biežākie jautājumi par kazi
Īsas atbildes uz to, ko jautā visbiežāk
Vai kazi drīkst makšķerēt?
Makšķerēšanas noteikumos kazei nav ne izmēra, ne limita, tāpēc formāla aizlieguma nav. Bet suga ir īpaši aizsargājama ierobežoti izmantojama un Sarkanajā grāmatā kopš 1995. gada - tāpēc mūsu ieteikums ir viennozīmīgs: nofotografē un atlaid.
Kā kazi atpazīt?
Pēc vēdera: tas ir izliekts asā, zobenveida šķautnē, kamēr mugura ir gandrīz taisna. Klāt nāk augšup vērsta mute, garas krūšu spuras un līkumaini izlocīta sānu līnija - tāda kombinācija nav nevienai citai mūsu zivij.
Cik liela izaug kaze?
Sugas maksimums ir ap 60 centimetriem un 3,5 kilogramiem, bet Latvijā parastais izmērs ir ap 37 centimetriem un puskilogramu.
Kur Latvijā kaze sastopama?
Ļoti šaurā joslā: Rīgas līča un atklātās jūras piekrastē pie lielo upju grīvām - vēsturiski pie Ventas, Irbes, Lielupes, Daugavas un Salacas ietekām, arī ar jūru savienotajos ezeros ap Rīgu. Sastapšanās ir retas, un tieši tāpēc katra ir vērtīga.
Kāpēc kaze ir aizsargājama?
Tāpēc, ka Latvija ir pašā sugas izplatības ziemeļu malā un populācija te vienmēr bijusi maza. Kopš 1995. gada kaze ir Latvijas Sarkanajā grāmatā kā reta suga, un tā iekļauta arī īpaši aizsargājamo ierobežoti izmantojamo sugu sarakstā.
Ar ko kaze barojas?
Ar sīkām zivīm, planktonu un ūdenī iekritušiem kukaiņiem - augšup vērstā mute ir virsūdens mednieces darbarīks. Tāpēc kaze reizēm pieķeras uz sīkiem vizuļiem un mušiņām, kas domāti pavisam citām zivīm.
Satiki kazi?
Pieraksti lomu CatchMap žurnālā - retas sugas novērojums kartē ir vērtība, kas paliek arī pēc atlaišanas.
Izveidot profilu Atvērt lomu kartiCitas sugas: salate, vimba un reņģe · visas lapas sadaļā Latvijas zivis. Noteikumu avots: MK noteikumi Nr. 800 (suga tabulās nav minēta) un MK noteikumi Nr. 396 (īpaši aizsargājama ierobežoti izmantojama suga). Lapa pēdējo reizi pārbaudīta 2026. gada 31. augustā.