Andris Krastiņš
Noteikumu dati no MK noteikumu Nr. 800 spēkā esošās redakcijas.
Ja Latvijai būtu jāizvēlas viena tautas zivs, reņģe (Clupea harengus membras) būtu grūti apejama: Baltijas siļķes vietējā pasuga baro mūsu zvejniekus jau gadsimtiem un cepta miltos pieder pie piekrastes virtuves pamatiem. Makšķerniekam reņģe ir pavasara stāsts - dažas nedēļas gadā bari pienāk tik tuvu krastam, ka tos sasniedz metiens no mola, un tad uz jūras pusi ved rindas ar spožiem āķīšiem. Noteikumi vienkārši: 10 kilogrami dienā, viss pārējais brīvs.
Kā atpazīt reņģi
Sudraba siļķe ar gludu vēderu
- Tumši zila mugura, spoži sudrabaini sāni - klasiskais siļķu tērps bez plankumiem.
- Apaļš vēders bez asas šķautnes - galvenā atšķirība no brētliņas, kurai vēdera zvīņas veido asu ķīli.
- Viena muguras spura, dziļi šķelta aste - un nekādas taukspuras.
- Viegli birstošas zvīņas - rokās paņemta reņģe pusi tērpa atstāj plaukstā.
Lomā parasti nāk 15-19 centimetru zivis ap 30-60 gramiem. Izņēmumi gadās - reņģe spēj izaugt līdz 40 centimetriem un kilogramam, bet tāds eksemplārs mūsu jūrā ir retums, par kuru raksta avīzes.
Noteikumi reņģei
Tikai svara limits jūrā
Reņģei noteikumi atvēl to pašu formulu kā salakai un plekstei: 10 kilogrami dienā, bez izmēra un bez lieguma. Spainis ar desmit kilogramiem reņģu turklāt ir pilnīgi reāls pavasara rezultāts, tāpēc limitu vērts turēt acīs, ne tikai atmiņā. Līdzi jābūt derīgai makšķerēšanas kartei.
Visu sugu tabula ir lapā zivju izmēri un limiti, šodienas liegumi - lapā lieguma laiki.
Kur reņģe dzīvo
Visā jūrā, krastam pienāk nārstā
Reņģu bari klejo pa visu Baltiju un Rīgas līci: ziemā tie stāv 70-100 metru dziļumā, vasarā pieaugušās zivis turas ap 30-80 metriem, un tikai nārsta laikā bari sanāk piekrastes seklumā - pavasara nārstotāji burtiski viena līdz piecu metru dziļumā. Copei tāpēc der moli un ostu apkārtne, kur dziļāks ūdens pieiet pie pašas malas.
Interesanti, ka reņģei ir mājas sajūta: bari paaudzēm atgriežas vienās un tajās pašās nārsta vietās, tāpēc labās reņģu vietas nemainās gadiem.
Kad reņģe ķeras
Aprīļa beigas līdz maija beigām
Krasta copes logs ir viens: aprīļa beigas līdz maija beigām, kad pavasara nārsta reņģes spiežas seklumā. Šo mēnesi izmanto viss piekrastes copmaņu pulks, un pie labajiem moliem brīvu vietu rīta pusē var nākties pameklēt.
Ir arī rudens nārsta reņģes, kas nērš augustā-oktobrī uz sēkļiem 3-25 metru dziļumā, bet tās krastam tik tuvu nenāk - makšķerniekam rudens reņģe paliek zvejnieku tēma.
Ar ko reņģi ķert
Spoži āķīši, un ēsmas nevajag
Reņģu cope ir demokrātiskākā jūras cope - derēs jebkurš kāts, kas mājās atrodams:
- sistēma ar 2-3 spožiem āķīšiem īsos pavadiņos virs svariņa - reņģe ņem mirdzumu, ne ēsmu;
- pērlīte vai spīdīga uzmava uz āķa - galvenais, lai āķītis dzirkst; krāsa un forma ir gaumes lieta;
- jebkurš kāts - spinings, fīderis, teleskops; no mola ērtāks garāks, un met tikai jūras pusē;
- vienmērīga spēle - sistēmu laiž dibenā un ceļ ar pauzēm; kad bars klāt, ķeras pa divām un trim uzreiz.
Ja reņģu vietā āķīšus grābj sīkas zivtiņas ar asu vēdera šķautni, tās ir brētliņas - arī garšīgas, arī likumīgas. Bars barā mēdz jaukties, un pannai tas nekādi netraucē.
Biežākie jautājumi par reņģi
Īsas atbildes uz to, ko jautā visbiežāk
Cik reņģu dienā drīkst paturēt?
Desmit kilogramus - un labā pavasara dienā pie mola tas nav tikai teorētisks skaitlis. Minimālā izmēra reņģei nav, gabalus neviens neskaita.
Kad reņģes var ķert no krasta?
No aprīļa beigām līdz maija beigām, kad pavasara nārsta bari sanāk seklajā piekrastē. Pārējā gadā reņģes stāv tālu no krasta un dziļi - ar makšķeri tās tad nesasniegt.
Ar ko reņģes ķer?
Ar vienkāršu sistēmu: svariņš auklas galā un divi trīs īsi pavadiņi ar spožiem āķīšiem, uz kuriem uzverta pērlīte vai cits mirdzošs sīkums. Ēsmas nevajag - reņģe grābj to, kas spīd.
Kā atšķirt reņģi no brētliņas?
Pavelc ar pirkstu pa vēderu: brētliņai tur ir asa zvīņu šķautne, reņģei vēders ir apaļš un gluds. Reņģe arī izaug lielāka un tai zemāks, slaidāks profils.
Cik liela izaug reņģe?
Parastā loma zivs ir 15-19 centimetrus gara un sver kādus 30-60 gramus. Retos gadījumos reņģe izaug līdz 40 centimetriem - tādu sauc par milzu reņģi, un tā mūsu jūrā ir sensācija.
Vai reņģei ir liegums?
Makšķerēšanai nav - ne lieguma laika, ne izmēra. Paliek tikai 10 kilogramu dienas limits un makšķerēšanas karte.
Trāpīji reņģu baram?
Pieraksti lomu CatchMap žurnālā - reņģu nedēļas ir īsas, un pagājušā gada ieraksti pavasarī kļūst par labāko kalendāru.
Izveidot profilu Atvērt lomu kartiCitas sugas: brētliņa, salaka un vējzivs · visas lapas sadaļā Latvijas zivis. Noteikumu avots: MK noteikumi Nr. 800 (dienas limits; redakcija spēkā no 10.01.2026.). Lapa pēdējo reizi pārbaudīta 2026. gada 31. augustā.