Lasis (Salmo salar) ir Latvijas ūdeņu karaliskā zivs - un suga ar visstingrāk reglamentēto copi. Ķert lasi drīkst tikai dažās atļautās vietās, paturēt vienu dienā, un jūrā vēl tikai tad, ja tam nogriezta taukspura. Toties tas, kurš savu lasi godīgi izcīnījis, to neaizmirst nekad: šī zivs Latvijā izaug līdz izmēriem, kādus nesasniedz neviena cita. Šajā lapā atradīsi pazīmes un, galvenais, noteikumus - lašu copē tie izšķir visu.
Kā atpazīt lasi
Sudrabs, taukspura un slaidais astes kāts
- Sudrabains, slaids ķermenis ar zilganpelēku muguru; melnie plankumi galvenokārt virs sānu līnijas.
- Taukspura - mazā spuriņa starp muguras spuru un asti; nogriezta taukspura nozīmē audzētavas zivi.
- Slaids astes kāts un aste ar iedobi - lielu lasi var pacelt, satverot aiz astes; taimiņam kāts tam ir par resnu.
- Nārsta tērps - pirms nārsta tēviņi kļūst tumši, ar sarkanīgiem plankumiem un izliektu apakšžokli.
Latvijā lasis izaug lielāks par jebkuru citu mūsu lašveidīgo - lielākie pārsniedz metru un desmit kilogramus, un zināmi īpatņi līdz pat trīsdesmit. Jūrā lasis pavada vienu līdz sešus gadus un tad atgriežas nārstot dzimtajā upē.
Noteikumi lasim
Stingrākie no visām sugām - lasi uzmanīgi
Iekšējos ūdeņos lasim ir liegums visu gadu, izņemot Buļļupi, Sauso Daugavu, Daugavu lejpus Rīgas HES un licencētos ūdeņus. Jūrā un Rīgas līcī lasi un taimiņu nedrīkst paturēt no 1. oktobra līdz 15. novembrim (izņemot posmu Vecāķi - Vaivari līdz 20 metru dziļumam), un ES 2026. gada nosacījumi jūrā atļauj paturēt tikai audzētavas lasi ar nogrieztu taukspuru - pēc pirmā paturētā laša ieguve tajā dienā jāpārtrauc. Lasis ir īpaši aizsargājama suga, tāpēc pārkāpums maksā 715 eiro par zivi.
Pilna izmēru tabula ir lapā zivju izmēri un limiti, liegumu saraksts - lapā lieguma laiki, un jūras nosacījumi sīkāk - noteikumu apskatā.
Kur lasi meklēt
Daugava lejpus HES un licencētās upes
Praksē lašu cope Latvijā notiek dažās vietās: slavenākā ir Daugava lejpus Rīgas HES līdz ar Buļļupi un Sauso Daugavu, un klāt nāk licencētie ūdeņi, kur cope atļauta pēc vietējā nolikuma. Jūrā lasi ķer piekrastē un no laivām ārpus rudens lieguma.
Latvijas upēs lasis dabiski nārsto tikai ap desmit upēs, un krājumus jau kopš 19. gadsimta beigām papildina zivjaudzētavas - tieši tāpēc noteikumi savvaļas zivi sargā tik stingri. Upē lasis stāv straumē pie bedrēm un akmeņiem, tāpat kā tā mazā radiniece forele.
Kad lasis ķeras
Aukstie mēneši Daugavā, vasara jūrā
Daugavā lejpus HES lašu cope tradicionāli ir aukstā laika lieta: vēls rudens, ziema un agrs pavasaris, kad zivis uzturas upē. Jūrā un līcī lasi ķer no pavasara līdz rudenim, atceroties, ka no 1. oktobra līdz 15. novembrim to paturēt nedrīkst.
Nārsto lasis oktobrī un novembrī aukstā ūdenī - tieši tāpēc rudenī lašupēm un to pietekām ir pilnīgs makšķerēšanas aizliegums visā posmā. Nārsta laikā lasim netuvojas neviens godīgs makšķernieks.
Ar ko lasi ķert
Tikai mākslīgie mānekļi
Lašu copē likums nosaka arī ēsmu: dabiskā ēsma lašu ieguvei ir aizliegta, tāpēc viss notiek ar mākslīgajiem mānekļiem:
- šaurie, smagie blesi - Daugavas klasika: tālais metiens un lēna vadīšana pie grunts;
- lielie vobleri - straumes malām un dziļākām rinēm;
- mušiņmakšķere - lašu copes augstā skola ar divroku kātu un peldošām vai grimstošām šņorēm;
- spēcīgs aprīkojums - lasis pirmajā rāvienā noņem desmitiem metru auklas, un vājas bremzes te beidzas ar stāstu par to, "kas aizgāja".
Un vēl viens likums, ko ievēro paši lašu copmaņi: savvaļas lasi ar veselu taukspuru atlaiž vienmēr - arī tur, kur formāli drīkstētu paturēt. Šī zivs Latvijas upēs dzimusi, un tai jātiek atpakaļ pie nārsta. Mānekļu apskati krājas sadaļā makšķerēšanas ēsmas.
Biežākie jautājumi par lasi
Īsas atbildes uz to, ko jautā visbiežāk
Kur Latvijā drīkst makšķerēt lasi?
Iekšējos ūdeņos lasim ir liegums visu gadu, izņemot četras vietas: Buļļupi, Sauso Daugavu, Daugavu lejpus Rīgas HES un licencētos ūdeņus, kur cope notiek pēc attiecīgā nolikuma. Jūrā un Rīgas līcī lasi drīkst ķert ārpus rudens lieguma, ievērojot ES nosacījumus.
Cik lašus dienā drīkst paturēt?
Vienu, un tam jābūt vismaz 60 centimetrus garam. Jūrā un līcī klāt nāk ES nosacījums: paturēt drīkst tikai audzētavas lasi ar nogrieztu taukspuru, un pēc pirmā paturētā laša ieguve tajā dienā jāpārtrauc.
Kāpēc svarīga ir taukspura?
Nogriezta taukspura ir audzētavas laša marķējums - zivjaudzētavās to nogriež pirms smoltu ielaišanas. Savvaļas lasis taukspuru ir paturējis, un jūrā tāds nekavējoties jāatlaiž: savvaļas krājumus sargā visā Baltijā.
Kā atšķirt lasi no taimiņa?
Trīs pazīmes kopā dod drošu atbildi: lasim melnie plankumi ir galvenokārt virs sānu līnijas, astes kāts ir slaids - lielu lasi var pacelt aiz astes - un aste ar iedobi. Taimiņam plankumu ir vairāk arī zem sānu līnijas, astes kāts resns un aste taisnāka.
Ar ko lasi drīkst ķert?
Tikai ar mākslīgajiem mānekļiem - dabiskā ēsma lašu ieguvei ir aizliegta. Praksē tas nozīmē spiningošanu ar šauriem blešiem un vobleriem vai mušiņmakšķerēšanu.
Kas draud par noteikumu pārkāpšanu lasim?
Lasis ir īpaši aizsargājama suga ar augstāko pamattaksi: zaudējumu atlīdzību piemēro pieckāršā apmērā, tāpēc jāmaksā 143 eiro x 5 = 715 eiro par zivi, un klāt vēl nāk administratīvais sods.
Noķēri lasi?
Pieraksti to CatchMap žurnālā - garums, svars, vieta un bilde paliks tavā sezonas statistikā. Tāds loms ir notikums.
Izveidot profilu Atvērt lomu kartiCitas sugas: taimiņš, forele un vimba · visas lapas sadaļā Latvijas zivis. Noteikumu avots: MK noteikumi Nr. 800 un ZM lēmums par jūras nosacījumiem 2026. gadam (izmērs, limits, vietas; redakcija spēkā no 10.01.2026.). Lapa pēdējo reizi pārbaudīta 2026. gada 31. augustā.