Andris Krastiņš
Noteikumu dati no MK noteikumu Nr. 800 spēkā esošās redakcijas.
Plekste (Platichthys flesus), tautā bute, ir mūsu jūras krasta copes galvenā zvaigzne: plakana grunts zivs, kurai nav ne minimālā izmēra, ne lieguma, tikai 10 kilogramu dienas limits jūrā. Kamēr mencu šogad paturēt nedrīkst, plekste ir likumīgākā un pieejamākā jūras cope, kāda Latvijā vispār ir - vajag tikai smagu gruntsmakšķeri, tārpu un vakaru liedagā. Šajā lapā viss par plekstes pazīmēm, noteikumiem un krasta copi.
Kā atpazīt pleksti
Plakana zivs ar abām acīm vienā pusē
- Plakans ķermenis, abas acis vienā pusē - plekste guļ uz sāna, un acu puse ir brūngani raiba, aklā puse balta.
- Raupja āda gar spuru pamatnēm un sānu līniju - pabraukot ar pirkstu, jūtami sīki kaula izciļņi; tas pleksti atšķir no gludās jūras zeltplekstes.
- Krāsu maiņa - plekste pieskaņojas gruntij no gaišām smiltīm līdz tumšai dūņai, bieži ar blāviem oranžiem plankumiem.
- Izmērs - piekrastes lomos parasti 20-30 centimetru zivis; lielās plekstes tuvojas 40 centimetriem.
Baltijā dzīvo ap 15 lokālo plekstu populāciju, un mūsu piekrastes plekstes nārsto turpat seklajā ūdenī - tāpēc krasta copē tās ir sastopamas tik stabili.
Noteikumi plekstei
Tikai svara limits jūrā
Plekstes noteikumi ir vieni no vienkāršākajiem: nav minimālā izmēra, nav lieguma, tikai 10 kilogramu dienas limits jūrā. Arī zaudējumu atlīdzība plekstei ir viena no zemākajām - to rēķina pēc svara, 8 eiro par kilogramu, tāpēc reālais risks ir tikai limita pārsniegšana. Makšķerēšanas karte jūrā vajadzīga tāpat kā visur citur.
Pilna izmēru un limitu tabula ir lapā zivju izmēri un limiti, šodienas liegumi - lapā lieguma laiki.
Kur pleksti ķert
Smilšainā piekraste un grīvas
Plekste dzīvo uz smilšainas un jauktas grunts visā Latvijas piekrastē - gan atklātajā jūrā, gan Rīgas līcī. Krasta copei der jebkurš liedags ar normālu dziļumu metiena attālumā; molu un ostu apkārtne bieži strādā vēl labāk, jo tur grunts dažādāka.
Plekste lieliski pacieš iesāļu ūdeni un ienāk arī upju grīvās un lejtecēs - pleksti reizēm noķer pat Daugavā lejpus Rīgas. Vasarā zivis barojas 1-20 metru dziļumā pie paša krasta, ziemā atkāpjas 50-70 metru dziļumā.
Kad plekste ķeras
Vasaras beigas un rudens
Plekstu krasta sezona ir vasaras beigas un rudens sākums: augusts, septembris un oktobris, kamēr zivis vēl barojas seklumā. Labākais laiks ir vakars un nakts, kad plekstes nāk vēl tuvāk krastam, un neliels vējš ar viļņiem copi parasti uzlabo, ne bojā.
Pavasarī un vasaras sākumā cope vājāka, bet nav aizliegta - lieguma plekstei nav. Ziemā zivis stāv dziļumā, un krasta cope apstājas pati no sevis.
Ar ko pleksti ķert
Gruntsmakšķere un dabiskā ēsma
Plekstes cope no krasta ir vienkārša un ģimenei draudzīga:
- gruntsmakšķere ar smagu slodzi - 80-150 gramu svins, kas notur ēsmu viļņos un straumē; der arī tālmetiena kāts;
- pavadiņa ar 2-3 āķiem - klasiskā jūras sistēma ar krellītēm vai spožu lāpstiņu virs āķa, kas pleksti pievelk;
- dabiskā ēsma - jūras tārps, parastā slieka vai garneles gabaliņš; ēsmai jāguļ uz grunts;
- pacietība - plekste ēsmu ņem lēni un pamatīgi; nesteidzies ar āķēšanu, ļauj zivij ēsmu paņemt.
Krasta cope pēc plekstes Latvijā kļūst arvien populārāka, un tas priecē arī zinātniekus - BIOR par piekrastes makšķernieku lomiem vāc datus, tāpēc godīgi pierakstīts loms ir mazs pienesums arī pētniecībai.
Biežākie jautājumi par pleksti
Īsas atbildes uz to, ko jautā visbiežāk
Cik plekstes dienā drīkst paturēt?
Jūrā limits ir 10 kilogrami plekstu dienā. Minimālā izmēra plekstei nav - limitu skaita svarā, ne gabalos.
Vai plekstei ir minimālais izmērs vai liegums?
Nē - plekstei nav ne minimālā izmēra, ne lieguma laika. Vienīgais ierobežojums ir 10 kilogramu dienas limits jūrā.
Kas ir bute - tas pats, kas plekste?
Jā, bute ir plekstes tautas nosaukums, īpaši izplatīts piekrastē. Veikalos un tirgos abus vārdus lieto par vienu un to pašu zivi.
Kad ir plekstu sezona?
Labākā krasta cope ir vasaras beigās un rudens sākumā, kad plekstes barojas seklajā piekrastē 1-20 metru dziļumā. Ziemā tās atkāpjas 50-70 metru dziļumā, un no krasta tās vairs nesasniegt.
Ar ko ķer pleksti?
No krasta ar gruntsmakšķeri: smaga svina slodze, pavadiņa ar diviem trim āķiem un jūras tārps, slieka vai garneles gabaliņš. Plekste barojas pie grunts, tāpēc ēsmai jāguļ uz dibena.
Vai plekste dzīvo arī upēs?
Plekste lieliski panes sāļuma svārstības un mēdz ienākt upju grīvās un lejtecēs - pleksti reizēm noķer arī Daugavā lejpus Rīgas. Nārstot tā tomēr dodas atpakaļ jūrā.
Noķēri pleksti?
Pieraksti lomu CatchMap žurnālā - jūras lomi kartē vēl ir retums, un tavs ieraksts palīdzēs citiem atrast krasta copes vietas.
Izveidot profilu Atvērt lomu kartiCitas sugas: menca, vimba un asaris · visas lapas sadaļā Latvijas zivis. Noteikumu avots: MK noteikumi Nr. 800 (dienas limits jūrā; redakcija spēkā no 10.01.2026.). Lapa pēdējo reizi pārbaudīta 2026. gada 31. augustā.