Menca (Gadus morhua) reiz bija Baltijas zvejas mugurkauls, bet šodien tā ir zivs ar sarkano signālu: krājums sabrucis, un 2026. gadā mencu Baltijas jūrā paturēt aizliegts arī makšķerniekiem - noķertā jāatlaiž. Šī lapa tāpēc nav copes ceļvedis, bet gan atpazīšanas un noteikumu lapa: kā mencu atšķirt no citām jūras zivīm, ko tieši saka aizliegums un kāpēc tas vispār vajadzīgs.
Kā atpazīt mencu
Trīs muguras spuras un ūsiņa
- Trīs muguras spuras un divas anālās - tāda spuru formula mūsu ūdeņos ir tikai mencu dzimtai; upēs to pašu uzbūvi rāda vienīgi vēdzele, kurai gan muguras spuras ir divas.
- Ūsiņa uz apakšžokļa - viena izteikta taustule zoda galā.
- Gaiša, izliekta sānu līnija - labi redzama uz tumšākā ķermeņa.
- Raiba krāsa - no pelēkzaļas līdz brūnai ar tumšiem plankumiem; menca pieskaņojas gruntij.
Atlantijā menca izaug līdz 132 centimetriem un 25 kilogramiem, bet Baltijas mencas mūsdienās pārsvarā ir sīkas un liesas - arī tas ir krājuma sabrukuma simptoms, ne tikai statistika.
Noteikumi mencai 2026. gadā
Paturēt aizliegts - atlaid uzreiz
2026. gadā makšķerniekiem mencu Baltijas jūrā paturēt aizliegts: katra noķertā menca nekavējoties jāatlaiž atpakaļ ūdenī, saudzīgi un ar slapjām rokām. Noteikumos ierakstītais 35 centimetru minimālais izmērs atkal iegūs nozīmi tikai tad, ja paturēšanu kādu gadu atļaus no jauna - ierobežojumus Baltijas jūrā pārskata katru gadu, tāpēc pirms sezonas vienmēr pārbaudi spēkā esošo redakciju.
Aizliegums nav birokrātu kaprīze: Baltijas mencas krājums ir tik sliktā stāvoklī, ka mērķtiecīga mencu zveja Eiropas Savienībā apturēta jau kopš 2019. gada. Aktuālos liegumus visām sugām skati lapā lieguma laiki, izmērus - lapā zivju izmēri un limiti.
Kur menca dzīvo
Pie grunts, dziļajā jūrā
Menca ir grunts zivs: tā turas pie dibena no piekrastes līdz aptuveni 150 metru dziļumam un barojas ar brētliņām, reņģēm, vēžveidīgajiem un visu, ko grunts piedāvā. Latvijas piekrastē menca sastopama visā jūras daļā, bet vairāk atklātajā Baltijā nekā Rīgas līcī.
Nārstam mencai vajag sāļu un skābekļa pilnu dziļumu - tas Baltijā atrodams tikai Bornholmas, Gdaņskas un Gotlandes ieplakās. Tieši skābekļa trūkums šajās nārsta bedrēs ir viens no galvenajiem krājuma sabrukuma iemesliem.
Kad menca sastopama
Aukstajā sezonā tuvāk krastam
Menca mīl aukstu ūdeni: rudenī un ziemā tā pienāk tuvāk piekrastei, vasarā atkāpjas dziļumā. Tāpēc tieši aukstajā sezonā menca visbiežāk pieķeras jūras copē tiem, kas mērķē uz pleksti vai citu jūras zivi.
2026. gadā tam gan ir tikai viena praktiska sekas: jo aukstāka sezona, jo lielāka iespēja, ka nāksies mencu saudzīgi atāķēt un atlaist.
Ja menca pieķeras
Saudzīga atlaišana ir pienākums
Mērķēt uz mencu 2026. gadā nav jēgas - paturēt to nedrīkst. Bet jūras copē menca mēdz pieķerties arī nejauši, tāpēc der zināt saudzīgas atlaišanas pamatus:
- atāķē ūdenī vai ar slapjām rokām - mencas gļotu kārta ir tās aizsardzība;
- neizvelc no liela dziļuma strauji - grunts zivij spiediena maiņa ir bīstama, dziļāk par pāris desmitiem metru ķerta menca atlaišanu var nepārdzīvot;
- lieto vienžuburu āķus bez atskabargas, ja copē vietās, kur menca gadās bieži;
- nefotografē uz sausas laivas grīdas - ja gribi bildi, ātri un virs ūdens.
Ja jūras cope vilina, likumīgā alternatīva ir plekste - tai nav ne izmēra, ne lieguma, un krasta cope pēc tās kļūst arvien populārāka.
Biežākie jautājumi par mencu
Īsas atbildes uz to, ko jautā visbiežāk
Vai 2026. gadā drīkst makšķerēt mencas?
Copēt drīkst, bet paturēt nedrīkst: 2026. gadā makšķerniekiem mencu paturēt Baltijas jūrā ir aizliegts, un katra noķertā menca uzreiz jāatlaiž atpakaļ. Lēmumu pārskata katru gadu, tāpēc pirms sezonas pārbaudi aktuālo redakciju.
Kāds ir mencas minimālais izmērs?
Noteikumos mencai ierakstīti 35 centimetri, bet 2026. gadā tam nav praktiskas nozīmes - paturēt nedrīkst nevienu mencu, ne mazu, ne lielu.
Kā atpazīt mencu?
Trīs muguras spuras, divas anālās spuras, ūsiņa uz apakšžokļa un gaiša, izliekta sānu līnija - tāda spuru formula Baltijā ir tikai mencai. Krāsa mainās no pelēkzaļas līdz brūni raibai.
Kāpēc mencu vairs nedrīkst paturēt?
Baltijas mencas krājums ir sabrucis: zivis aug lēni, paliek liesas, un nārsta dziļumos trūkst skābekļa. Eiropas līmenī mērķzveja aizliegta jau kopš 2019. gada, un Latvijas noteikumi aizliegumu attiecina arī uz makšķerniekiem.
Cik liela izaug menca?
Atlantijā menca sasniedz pat 132 centimetrus un 25 kilogramus, bet Baltijas menca ir krietni sīkāka - mūsdienu lomos pārsvarā zivis līdz puskilogramam, un tas pats par sevi stāsta par krājuma stāvokli.
Kur mencas dzīvo?
Menca ir jūras grunts zivs - tā turas pie dibena līdz pat 150 metru dziļumam un barojas ar brētliņām, reņģēm un gruntsāķa faunu. Nārsto sāļākajās dziļvietās - Bornholmas, Gdaņskas un Gotlandes ieplakās.
Menca pieķērās un atlaista?
Pieraksti arī atlaistos lomus CatchMap žurnālā - atlaista zivs ir pilnvērtīgs ieraksts, un mencai tas šogad ir vienīgais likumīgais.
Izveidot profilu Atvērt lomu kartiCitas sugas: plekste, taimiņš un lasis · visas lapas sadaļā Latvijas zivis. Noteikumu avots: MK noteikumi Nr. 800 (izmērs, 2026. gada paturēšanas aizliegums; redakcija spēkā no 10.01.2026.). Lapa pēdējo reizi pārbaudīta 2026. gada 31. augustā.