Andris Krastiņš
Noteikumu dati no MK noteikumu Nr. 800 spēkā esošās redakcijas.
Rotans (Perccottus glenii) ir zivs, kuru neviens šeit nav aicinājis: Amūras baseina iemītnieks, kas pa akvārijiem un neapdomīgiem pārvadājumiem nokļuvis Eiropas dīķos un tagad arī pie mums. Izskatās pēc nekā sevišķa - plakana galva, plankumaini sāni, plaukstas garums - bet dabai tas ir smags pretinieks: izēd kurkuļus, ikrus un mazuļus un pārdzīvo apstākļus, kuros nobeidzas viss pārējais. Šī lapa par to, kā rotanu atpazīt un kāpēc noķertais paliek spainī.
Kā atpazīt rotanu
Plakana galva un plēsēja mute
- Plata, saplacināta galva ar lielu, uz augšu vērstu muti un sīkiem zobiem abos žokļos.
- Drukns, šķērsgriezumā apaļīgs ķermenis - rotans izskatās pēc miniatūra sama un asara krustojuma.
- Zaļganmelna mugura, zaļgandzelteni sāni ar neregulāriem tumšiem plankumiem; nārsta tēviņi kļūst gandrīz melni.
- Noapaļotas spuras bez asiem dzelkšņiem - asarim muguras spurā ir adatas, rotanam nekā tamlīdzīga.
Izmērs necils - līdz kādiem 25 centimetriem un 350 gramiem, parasti krietni mazāk. Ar apaļo jūrasgrunduli rotanu nesajaukt viegli: grundulis dzīvo jūrā un tam vēdera spuras saaugušas piesūceknī, rotans ir tīri saldūdens zivs ar parastām spurām.
Noteikumi rotanam
Ķer brīvi - un neatlaid
Makšķerēšanas noteikumos rotans ir parasta pārējo sugu zivs - bez izmēra, limita un lieguma. Būtiskākais ir cits: rotans ir iekļauts ES invazīvo sugu sarakstā, kas aizliedz to apzināti turēt, pavairot un izplatīt, un dabas ekspertu padoms makšķerniekam ir viens - noķertu rotanu ūdenī atpakaļ nelaist. Katrs izķertais ir pakalpojums dīķa varžu koncertam.
Ja rotans uzrodas dīķī, kur tā agrāk nebija, novērojumu vērts pieteikt vietnē invazivs.lv - tā eksperti seko sugas izplatībai. Citu sugu tabulas ir lapā zivju izmēri un limiti.
Kur rotans sastopams
Dīķi un mazi, aizauguši ūdeņi
Rotana valstība ir mazie stāvošie ūdeņi: dīķi, vecupes, grāvji un ezeriņi ar dūņām un augiem, kur lielo plēsēju nav. Pirmās ziņas Latvijā ir no 70. gadiem Daugavpils pusē, izplatība uzņēma apgriezienus 90. gados, un šobrīd rotans ir sastopams izkaisīti pa valsti - visbiežāk dienvidaustrumos un lielo pilsētu apkārtnē.
Izdzīvotājs tas ir bez konkurences: pārcieš skābekļa badu un pat dīķa aizsalšanu līdz dūņām, tāpēc pats no sevis nepazūd. Kur ir līdakas un asari, tur rotans lielos daudzumos neieviešas - plēsēji to tur grožos.
Kad rotans ķeras
Siltajā sezonā praktiski vienmēr
No pavasara līdz rudenim rotans ķeras stabili un bez lielas diplomātijas - izsalcis tas ir vienmēr. Ziemā zivs ierok dūņās un gaida atkusni, tāpēc zemledus copē tā gadās reti.
Nārsto rotans no maija līdz augustam, turklāt vairākas reizes sezonā - ikrus uz augiem apsargā tēviņš. Vairākkārtējais nārsts kopā ar dzelžaino izturību arī izskaidro, kāpēc viena pārīša ielaišana dīķī pēc pāris gadiem beidzas ar rotanu monopolu.
Ar ko rotanu ķert
Vienkāršāk nav nekur
Rotana cope prasmi neprasa - tā drīzāk ir dīķa tīrīšanas talka ar makšķeri:
- pludiņmakšķere ar slieku - klasika, kurai rotans neatsakās gandrīz nekad;
- jebkura gaļas ēsma - zivs gabaliņš, kukainis; svarīgs ir kustīgums, ne smalkums;
- mazi āķi - mute liela, bet pati zivs sīka; rij ēsmu dziļi, knaiblītes noder;
- meklē pie augiem - rotans stāv zālēs un uzbrūk no slēpņa.
Vienu gan paturi prātā: dzīvu rotanu nekur nevest un nevienā ūdenī nelaist - arī ne ēsmas spainī uz citu dīķi. Tā šī suga pa Eiropu ir ceļojusi līdz šim, un tieši tā to var nejauši ievazāt vēl kādā ezerā.
Biežākie jautājumi par rotanu
Īsas atbildes uz to, ko jautā visbiežāk
Vai rotanam ir izmērs vai limits?
Nav - noteikumos rotans ir pie pārējām sugām, ķer bez skaita ierobežojuma jebkurā laikā. Publiskos ūdeņos vajadzīga makšķerēšanas karte, privātā dīķī pietiek ar saimnieka atļauju.
Ko darīt ar noķertu rotanu?
Paturēt - atpakaļ ūdenī invazīvo sugu nelaiž. Rotans ir iekļauts Eiropas Savienības invazīvo sugu sarakstā, un dabas eksperti iesaka izolētā ūdenstilpē konstatētu populāciju izķert pilnībā, kamēr tā nav izplatījusies tālāk.
Kā rotans izskatās?
Kā mazs, drukns plēsējs ar platu, saplacinātu galvu un uz augšu vērstu muti pilnu sīku zobu: zaļganmelna mugura, zaļgandzelteni sāni ar tumšiem plankumiem, izmērs līdz kādiem 25 centimetriem un 350 gramiem. No asara to atšķir noapaļotās spuras bez asiem dzelkšņiem un cita ķermeņa forma.
Kā rotans nonāca Latvijā?
No Amūras baseina Tālajos Austrumos - pa akvārijiem un zivju pārvadājumiem. Pirmās ziņas Latvijā ir no 70. gadiem Daugavpils pusē, un kopš 90. gadiem suga izplatās pa dīķiem; visvairāk tās joprojām ir valsts dienvidaustrumos un pilsētu apkārtnē.
Kāpēc rotans ir bīstams dabai?
Tas izēd visu, ko spēj aprīt: varžu kurkuļus, tritonu kāpurus, zivju ikrus un mazuļus, ūdens bezmugurkaulniekus. Mazā, aizaugušā dīķī rotans dažos gados var palikt vienīgā zivs - un abinieku tur vairs nav vispār.
Vai rotanu tiešām nevar izsaldēt?
Praktiski ne - rotans pārdzīvo pat dīķa aizsalšanu līdz dūņām un skābekļa badu, kas nogalina visas pārējās zivis. Tieši šī dzīvotspēja kopā ar vairākkārtēju nārstu sezonā padara to par tik grūti apturamu ienācēju.
Noķēri rotanu?
Pieraksti lomu CatchMap žurnālā - invazīvo sugu ieraksti kartē rāda, kur rotans jau ticis, un tas ir noderīgi visiem.
Izveidot profilu Atvērt lomu kartiCitas sugas: apaļais jūrasgrundulis, asaris un karūsa · visas lapas sadaļā Latvijas zivis. Noteikumu avots: MK noteikumi Nr. 800 (pārējo sugu nosacījumi; redakcija spēkā no 10.01.2026.). Lapa pēdējo reizi pārbaudīta 2026. gada 31. augustā.