Andris Krastiņš
Noteikumu dati no MK noteikumu Nr. 800 spēkā esošās redakcijas.
Apaļais jūrasgrundulis (Neogobius melanostomus) mūsu jūrā vispār nepieder: tas ir Melnās un Kaspijas jūras iemītnieks, ko Baltijā atveda kuģu balasta ūdeņi. Pie Liepājas pirmo grunduli konstatēja 2004. gadā, un šodien tas ir sastopams gar visu Latvijas krastu - uz moliem tas nereti ir pirmais un vienīgais, kas ķeras. Noteikumi to neierobežo ne ar izmēru, ne limitu, un dabai tikai labāk, ja pēc iespējas vairāk grunduļu no ūdens ceļo uz pannu.
Kā atpazīt apaļo jūrasgrunduli
Liela galva un melnais plankums spurā
- Melns plankums pirmās muguras spuras aizmugurē - drošākā pazīme, kas dod sugai arī latīnisko vārdu melanostomus.
- Liela, apaļīga galva ar izvirzītām, augstu sēdošām acīm - grunts zivs portrets.
- Vēdera spuras saaugušas piesūceknī - ar to grundulis turas pie akmeņiem arī bangotnē; tā ir visu jūrasgrunduļu dzimtas pazīme.
- Pelēkbrūns raibums - parasti; nārsta laikā tēviņi kļūst gandrīz melni ar gaišām spuru maliņām.
Izmērs necils: parasti līdz 20 centimetriem, rekords pie mums ap 25 centimetriem un 250 gramiem. Interesanti, ka Baltijas grunduļi mēdz izaugt lielāki nekā tie pašu dzimtenē pie Melnās jūras - konkurentu te mazāk.
Noteikumi jūrasgrundulim
Ierobežojumu nav - un ar nolūku
Grundulis noteikumos ir pie pārējām sugām: ķer, cik ķeras, jebkurā gadalaikā. Vienīgā formalitāte ir makšķerēšanas karte, kas jūrā vajadzīga tāpat kā visur. Atlaist noķerto likums nespiež un neliedz, bet Dabas aizsardzības pārvaldes ieteikums ir viennozīmīgs - invazīvo sugu atpakaļ ūdenī nelaist, jo tieši izķeršana ir efektīvākais no nedaudzajiem veidiem, kā grunduļu spiedienu uz piekrasti mazināt.
Citu sugu izmēri un limiti - lapā zivju izmēri un limiti; liegumu kalendārs - lapā lieguma laiki.
Kur jūrasgrundulis dzīvo
Visa piekraste, sevišķi moli un akmeņi
Šodien atbilde ir īsa: visur gar krastu. Grundulim vislabāk patīk akmeņaina vai jaukta grunts seklā ūdenī, tāpēc moli, ostu krastmalas un laukakmeņu joslas ir tā galvaspilsētas. Ir fiksēti arī pirmie gadījumi saldūdenī, tāpēc pētnieki lēš, ka suga ar laiku parādīsies lielo upju grīvās.
Ekosistēmai tas nav nieks: grundulis izēd gliemjus, kas filtrē jūras ūdeni, un mielojas ar citu zivju ikriem, konkurēdams ar pleksti un mencu par barību un vietu. Tāpēc arī zveja - kopš 2013. gada grundulis ir kļuvis par nopietnu Latvijas piekrastes zvejas objektu ar simtiem tonnu gadā.
Kad jūrasgrundulis ķeras
Siltajā sezonā praktiski vienmēr
No pavasara līdz rudenim grundulis ķeras tik stabili, ka jautājums drīzāk ir, kā tikt tam garām, kad mērķis ir cita zivs. Ziemā, ūdenim atdziestot, tas atkāpjas dziļāk un kļūst kūtrāks.
Nārsts ilgst no aprīļa līdz pat septembrim, un mātīte sezonā nērš vairākas reizes - viens no iemesliem, kāpēc suga izplatās tik strauji. Ikrus apsargā tēviņš, kurš pēc nārsta sezonas parasti iet bojā.
Ar ko jūrasgrunduli ķert
Vienkāršākā jūras cope, kāda ir
Ja gribi kādam parādīt, ka jūrā zivis tiešām ķeras, sāc ar grunduli:
- vienkārša gruntssistēma - svariņš un viens vai divi mazi āķi īsos pavadiņos, nekādu smalkumu;
- ēsma pēc principa "kas ir līdzi" - garneles gabaliņš, slieka vai zivs strēmelīte; grundulis nešķiro;
- metiens pie akmeņiem - ēsmai jāguļ uz grunts turpat, kur zivs dzīvo, tālu mest nevajag;
- uzmanīgi ar āķa dziļumu - grundulis ēsmu rij kārtīgi, tāpēc āķi ērtāk izņemt ar knaiblītēm.
Un ja uz āķa uzrodas zīmīte - sarkans marķieris "BIOR RIGA" ar četriem cipariem - tas ir zinātnieku iezīmēts grundulis. Piesaki to BIOR vai vietnē invazivs.lv; katrs šāds ziņojums palīdz saprast, kā suga pārvietojas gar mūsu krastu.
Biežākie jautājumi par jūrasgrunduli
Īsas atbildes uz to, ko jautā visbiežāk
Vai jūrasgrundulim ir izmērs vai limits?
Nav ne viena, ne otra - noteikumos tas pieder pie pārējām sugām, kurām skaita un svara ierobežojuma nav. Vienīgais, kas jāņem līdzi, ir derīga makšķerēšanas karte.
Kā apaļais jūrasgrundulis nonāca Latvijā?
Ar kuģu balasta ūdeņiem no Melnās un Kaspijas jūras reģiona. Baltijā, Gdaņskas līcī, to pirmoreiz konstatēja 1992. gadā, pie Liepājas - 2004. gadā, un pa šiem gadiem tas paspējis apdzīvot visu mūsu piekrasti.
Vai noķertu jūrasgrunduli drīkst atlaist atpakaļ?
Noteikumi atlaišanu neaizliedz, bet dabas eksperti aicina invazīvo sugu ūdenī atpakaļ nelaist - izķeršana ir viens no retajiem veidiem, kā tā izplatību kaut nedaudz bremzēt. Turklāt grundulis ir pavisam ēdama zivs.
Vai jūrasgrundulis ir garšīgs?
Cepts vai kūpināts - jā, un ne tikai pēc mūsu makšķernieku domām: Latvijas zvejnieki grunduļus pat eksportē uz Ukrainu un Bulgāriju, kur šī zivs ir tradicionāls cienasts.
Ar ko jūrasgrunduli ķer?
Gandrīz ar jebko, kam ir olbaltumvielas: garneles gabaliņu, slieku, zivs strēmelīti uz vienkāršas gruntssistēmas. Grundulis ēsmu meklē pie grunts un piesitienā nekautrējas, tāpēc šī cope labi padodas arī bērniem.
Ko darīt, ja noķeru iezīmētu grunduli?
BIOR pētnieki ir iezīmējuši tūkstošiem grunduļu ar sarkanu zīmīti "BIOR RIGA" un četriem cipariem - šāds loms ir jāpiesaka institūtam vai vietnē invazivs.lv. Tā zinātnieki seko, kā suga pārvietojas gar krastu.
Noķēri grunduli?
Pieraksti lomu CatchMap žurnālā - arī invazīvo sugu lomi der: tie rāda, cik tālu grundulis jau ticis.
Izveidot profilu Atvērt lomu kartiCitas sugas: plekste, menca un ķīsis · visas lapas sadaļā Latvijas zivis. Noteikumu avots: MK noteikumi Nr. 800 (pārējo sugu nosacījumi; redakcija spēkā no 10.01.2026.). Lapa pēdējo reizi pārbaudīta 2026. gada 31. augustā.