Andris Krastiņš
Noteikumu dati no MK noteikumu Nr. 800 spēkā esošās redakcijas.
Atlantijas store (Acipenser oxyrinchus) ir vienīgā mūsu kataloga zivs, kuras stāstā ir gan nekrologs, gan atdzimšana. Lielākā zivs, kāda jebkad peldējusi Latvijas upēs - vēsturiski līdz trim metriem - te tika izzvejota pilnībā: pēdējo savvaļas eksemplāru reģistrēja 1963. gadā pie Jūrmalas. Un tomēr šī lapa nav muzeja plāksnīte. Kopš 2013. gada storu mazuļus atkal laiž Daugavā un Gaujā, tie aug, un iespēja, ka kādam lasītājam store reiz pieķersies, ar katru gadu vairs nav tikai teorētiska.
Kā atpazīt stori
Bruņas piecās rindās un haizivs aste
- Piecas kaulu vairogu rindas - pa muguras kori, katrā sānā un divas gar vēderu; zvīņu parastajā nozīmē nav.
- Garš, smails, uz leju plakans purns ar četrām ūsiņām priekšā mutei.
- Apakšēja mute bez zobiem - izbīdāma kā stobriņš barības sūkšanai no grunts.
- Nevienāda aste - augšējā daiva izteikti garāka, kā haizivij.
Jaukt stori Latvijā īsti nav ar ko - neviena cita mūsu zivs bruņu rindas nenēsā. Vienīgā atruna: dīķu saimniecībās tur arī Sibīrijas stores un sterletes, kas reizēm izbēg. Makšķerniekam atšķirība neko nemaina, jo rīcība ir viena un tā pati - atlaist un ziņot.
Noteikumi storei
Neaizskarama bez izņēmumiem
Latvijas Sarkanajā grāmatā store ir nulles jeb izzudušo sugu kategorijā, un atjaunošanas programmas zivis paturēt nedrīkst nekādā gadījumā. Zaudējumu atlīdzības tabulā storei ir lielākā pamattakse no visām zivīm - 143 eiro gabalā, aizsargājamai sugai vēl ar reizinātāju, un klāt nāk administratīvais sods.
MK noteikumu izmēru un limitu tabulās store neparādās tā paša iemesla dēļ, kāpēc tur nav lūša vai melnā stārķa - tā nav ieguves suga. Taksi un pārējos rāmjus vari pārbaudīt lapā makšķerēšanas noteikumi.
Kur store dzīvo
Upē piedzimst, jūrā izaug
Store ir ceļotāja kā lasis, tikai ar daudz garāku kalendāru: mazuļi upē pavada pirmos gadus, tad aiziet jūrā un nobriest tikai ap 10-15 gadu vecumu, lai atgrieztos nārstot dzimtajā upē. Barojas tā pie grunts - ar ūsiņām sataustot un ar izbīdāmo muti iesūcot gliemjus, tārpus un vēžveidīgos.
Šodienas Latvijas stores nāk no ielaidumiem Daugavā un Gaujā, bet jūrā tās klejo tālu - Baltijas kaimiņvalstu zvejnieki marķētās Latvijas stores ir satikuši gan Igaunijas, gan Polijas piekrastē.
Atgriešanās hronika
No pēdējās zivs līdz pirmajiem ielaidumiem
- 1963 - pēdējā savvaļas store Latvijā, pie Jūrmalas; suga tiek uzskatīta par izzudušu.
- 2012 - Tomes zivjaudzētavā sāk audzēt storu mazuļus atjaunošanas programmai.
- 2013-2014 - pirmie tūkstoši mazuļu tiek ielaisti Daugavā.
- kopš 2021 - ielaidumi arī Gaujā; Baltijas valstis stores atgriešanu koordinē kopīgā HELCOM plānā līdz 2029. gadam.
Pilns cikls prasīs pacietību - līdz pirmajam pašu izšķīlušos mazuļu nārstam mūsu upēs vēl jāgaida gadi. Bet ziņojumi par prāvām storēm zvejnieku tīklos rāda, ka ielaistās zivis dzīvo un aug.
Ja store pieķeras
Trīs soļi, kas palīdz programmai
Ar gruntsmakšķeri copējot pēc grunts barotājiem, jauna store tīri tehniski var paņemt tārpu. Ja tas notiek:
- atlaid nekavējoties - āķi izņem ūdenī vai uz slapjām rokām, zivi nesver un uz sausuma netur;
- nofotografē, ja vari to izdarīt sekundēs - kadrs ar sānu vairogiem un purnu zinātniekiem der vairāk nekā jebkurš apraksts;
- paziņo BIOR - marķētas zivs numurs, vieta un izmērs ir tieši tie dati, no kuriem programma dzīvo.
Lomu žurnālā šādu satikšanos vari pierakstīt kā savu sugu ar piezīmi "atlaista" - tāds ieraksts ir gods, ne pārkāpums. Un ja stori tirgū vai sludinājumā kāds piedāvā kā "vietējo lomu" - tas ir signāls ziņot Valsts vides dienestam.
Biežākie jautājumi par stori
Īsas atbildes uz to, ko jautā visbiežāk
Vai stori drīkst ķert?
Nē. Store Latvijas Sarkanajā grāmatā ir izzudušo sugu kategorijā, un atjaunošanas programmas zivis ir neaizskaramas. Nejauši pieķērusies store tūlīt jāatlaiž, bet vērtīgākais, ko makšķernieks var izdarīt - nofotografēt un paziņot institūtam BIOR.
Kā stori atpazīt?
Piecu kaulu vairogu rindu dēļ to sajaukt grūti: viena rinda pa muguras kori, pa vienai katrā sānā un divas gar vēderu. Klāt garš smails purns ar četrām ūsiņām priekšā apakšējai mutei un haizivij līdzīga aste ar garāku augšējo daivu.
Kad Latvijā noķēra pēdējo savvaļas stori?
Oficiāli pēdējā savvaļas store mūsu ūdeņos reģistrēta 1963. gadā pie Jūrmalas. Pēc tam suga Latvijā skaitījās izzudusi, līdz 2013. gadā Daugavā ielaida pirmos atjaunošanas programmas mazuļus.
Cik liela izaug store?
Atlantijas store ir lielākā zivs, kas jebkad dzīvojusi Latvijas ūdeņos - vēsturiski līdz 3 metriem un pāri 200 kilogramiem. Šodienas ielaistie mazuļi vēl ir pusaudži, bet aug tie ātri, un pa gadiem ziņojumi par metrīgām storēm kļūst arvien parastāki.
No kurienes nāk ielaistās stores?
No atjaunošanas programmas, ko Latvijā īsteno BIOR sadarbībā ar Vācijas un Polijas kolēģiem - mazuļus audzē Tomes zivjaudzētavā un kopš 2013. gada laiž Daugavā, vēlāk arī Gaujā. Baltijas jūras valstis stores atgriešanai ir vienojušās par kopīgu HELCOM plānu.
Kas draud par noķertu un paturētu stori?
Zaudējumu atlīdzības pamattakse storei ir 143 eiro - lielākā mūsu takses tabulā, un aizsargājamai sugai to rēķina ar palielinošu reizinātāju, klāt vēl administratīvais sods. Bet naudas summa te nav galvenais: katra nogalināta store atmet atjaunošanas darbu gadiem atpakaļ.
Reta viešņa - vērtīgs ieraksts
Ja store pieķeras un aizpeld atpakaļ, pieraksti to žurnālā ar piezīmi "atlaista" - un dati paliek vēsturei.
Pierakstīt lomu Atvērt lomu kartiCitas sugas: lasis, vimba un nēģis · visas lapas sadaļā Latvijas zivis. Noteikumu avots: MK noteikumi Nr. 800 (zaudējumu atlīdzības takse; redakcija spēkā no 10.01.2026.). Lapa pēdējo reizi pārbaudīta 2026. gada 31. augustā.