Andris Krastiņš
Noteikumu dati no MK noteikumu Nr. 800 spēkā esošās redakcijas.
Sudrabkarūsa (Carassius gibelio) ir viena no dīvainākajām mūsu zivīm: daudzviet tās populācijās vispār nav tēviņu, un suga vairojas, aizņemoties nārsta partnerus no karpām un karūsām - pēcnācējas ir mātes precīzas kopijas. Latvijā sudrabkarūsa ielaista pagājušā gadsimta vidū un kopš tā laika iekarojusi teju katru novadu. Šajā lapā atradīsi pazīmes, noteikumus un copes padomus.
Kā atpazīt sudrabkarūsu
Sudrabs tur, kur karūsai zelts
- Sudrabaini sāni un vēders - parastā karūsa tai pašā dīķī ir zeltaina.
- Dziļāk šķelta astes spura - karūsai aste ir noapaļota, ar seklu iegriezumu.
- Lielākas zvīņas un augsts, no sāniem saplacināts ķermenis.
- Nav ūsiņu - tāpat kā karūsai; četras ūsiņas pie mutes vienmēr nozīmē karpu.
Parastais loms ir 200 līdz 500 gramus smaga zivs, bet Latvijā sudrabkarūsa izaug līdz aptuveni 34 centimetriem un 1,7 kilogramiem - manāmi lielāka par savu zeltaino radinieci. Pēc izturības tā ir otrā aiz karūsas: skābekļa trūkums, kas iznīcina citas zivis, sudrabkarūsu tikai patrenē.
Noteikumi sudrabkarūsai
Ierobežojumu nav - tikai makšķerēšanas karte
Sudrabkarūsa noteikumos ir pie sugām bez ierobežojumiem: ne minimālā izmēra, ne dienā paturamā daudzuma, ne lieguma laika. Obligāta ir tikai derīga makšķerēšanas karte, un pavasarī spēkā ir vispārējie ierobežojumi - no 1. marta līdz 30. aprīlim iekšējos ūdeņos nedrīkst makšķerēt no laivas. Tā kā suga ir ielaista un vietām izkonkurē vietējās zivis, paturēt sudrabkarūsu sirdsapziņa neliedz nevienam.
Visu sugu tabula ar izmēriem ir lapā zivju izmēri un limiti, bet šodien spēkā esošie liegumi - lapā lieguma laiki.
Kur sudrabkarūsu meklēt
Dīķi, ezeri un lēnas upes visā Latvijā
Sudrabkarūsa Latvijā ielaista kopš pagājušā gadsimta vidus vairāk nekā simt astoņdesmit ezeros, un no tiem tā izplatījusies tālāk - tagad suga dzīvo dīķos, ezeros un lēnās upēs visā valstī. Meklē to pie mīkstas grunts zāļu tuvumā, tāpat kā karūsu un plaudi.
Ezeros ar dūņainu gultni, piemēram, Lubānā, sudrabkarūsa dzīvo līdzās parastajai karūsai - un bieži vienā copē uz piebarojuma nāk abas. Tad arī noder prasme tās atšķirt.
Kad sudrabkarūsa ķeras
Silta vasara, rīti un vakari
Sudrabkarūsa ir siltā laika zivs: cope sākas, kad ūdens pavasarī sasilst, un turas līdz rudenim. Labākie brīži ir agrs rīts un vakars, bet mākoņainās dienās bars barojas arī pa dienu.
Nārsto sudrabkarūsa vasarā, no jūnija līdz augustam, porcijām vairākos piegājienos. Ziemā tā kļūst mazaktīva un ķeras reti - tāpat kā zeltainā māsa, ziemu tā pārlaiž pie grunts.
Ar ko sudrabkarūsu ķert
Pludiņš, fīderis un stingrāks rāviens
Sudrabkarūsas cope ir karūsu copes spēcīgākā versija:
- pludiņmakšķere - viegls pludiņš un mazs āķis pie grunts vai nelielā iegremdē;
- viegls fīderis - lielākajām zivīm dziļāk un tālāk no krasta;
- ēsmas - sliekas, trūdeņi, kukurūza un mīkla; gaume mainīga kā karūsai, tāpēc līdzi ņem vairākas;
- piebarošana - mērena, ar maizi vai putraimiem; bars pie vietas pierod ātri.
Kampiens sudrabkarūsai ir noteiktāks nekā karūsai, un uz āķa tā cīnās ar negaidītu sparu - puskilograma zivs viegli izliec vieglo kātu lokā. Ja dīķī dzīvo abas karūsas, lielie un spēcīgie kampieni parasti pieder sudrabotajai.
Biežākie jautājumi par sudrabkarūsu
Īsas atbildes uz to, ko jautā visbiežāk
Cik sudrabkarūsas dienā drīkst paturēt?
Cik gribi - sudrabkarūsai nav ne dienas limita, ne minimālā izmēra. Vajadzīga tikai derīga makšķerēšanas karte, un spēkā paliek vispārējie rīku un vietu noteikumi.
Vai sudrabkarūsai ir liegums?
Nē, sudrabkarūsu drīkst ķert visu gadu. Pavasarī tikai jāatceras vispārējie ierobežojumi: no 1. marta līdz 30. aprīlim iekšējos ūdeņos nedrīkst makšķerēt no laivas.
Kā atšķirt sudrabkarūsu no parastās karūsas?
Sudrabkarūsa ir sudrabaina ar dziļāk šķeltu asti un lielākām zvīņām, kamēr karūsa ir zeltaina un tās aste noapaļota. Pati drošākā pazīme redzama tikai ķidājot: sudrabkarūsai vēdera dobuma plēve ir melna, karūsai - gaiša.
Vai tiešām sudrabkarūsas iztiek bez tēviņiem?
Daudzviet jā - populācijās dominē mātītes, un ikru attīstību var ierosināt citu sugu zivju tēviņi, īstai apaugļošanai nemaz nenotiekot. Pēcnācējas ir mātes kopijas, un tieši šī spēja ļauj sudrabkarūsai izplatīties tik veiksmīgi.
Cik liela izaug sudrabkarūsa?
Latvijā līdz aptuveni 34 centimetriem un 1,7 kilogramiem - manāmi lielāka par parasto karūsu. Parastais loms ir 200 līdz 500 gramus smaga zivs.
Ar ko vislabāk ķert sudrabkarūsu?
Ar pludiņmakšķeri vai vieglu fīderi: sliekas, trūdeņi, kukurūza un mīkla. Sudrabkarūsa ir drosmīgāka un spēcīgāka par karūsu - kampiens ir noteiktāks, un uz āķa tā cīnās no visas sirds.
Noķēri sudrabkarūsu?
Pieraksti lomu CatchMap žurnālā - svars, vieta un bilde paliks tavā sezonas statistikā, un pēc gadiem varēsi salīdzināt.
Izveidot profilu Atvērt lomu kartiCitas sugas: karūsa, karpa un plaudis · visas lapas sadaļā Latvijas zivis. Noteikumu avots: MK noteikumi Nr. 800 (limiti un liegumi; redakcija spēkā no 10.01.2026.). Lapa pēdējo reizi pārbaudīta 2026. gada 31. augustā.