Andris Krastiņš
Noteikumu dati no MK noteikumu Nr. 800 spēkā esošās redakcijas.
Akmeņplekste (Scophthalmus maximus), piekrastē no seniem laikiem saukta par āti, ir parastās plekstes lielā un retā māsīca: apaļa kā šķīvis, bez zvīņām un ar mednieka apetīti - pieaugusi āte ķer zivis, ne gliemjus. Restorānu pasaulē tā ir viena no dārgākajām jūras zivīm, bet mūsu piekrastē diemžēl arvien lielāks retums. Noteikumi tai ir stingrāki nekā plekstei, un tos ir vērts zināt no galvas, jo pārkāpums maksā simtos.
Kā atpazīt akmeņpleksti
Apaļa, bez zvīņām, ar kaula pauguriem
- Kaulaini pauguriņi acu pusē - cieti izciļņi zvīņu vietā, kas sataustāmi uzreiz; no tiem arī nosaukums.
- Gandrīz apaļš ķermenis - āte ir platāka un masīvāka par parasto pleksti, kura izskatās iegarena.
- Acis kreisajā pusē - plekstu vairumam tās ir labajā; izņēmumi gadās, bet reti.
- Liela mute ar plēsēja žokļiem - pieaugusi akmeņplekste medī zivis, ne tārpus.
- Smilšu krāsas maskēšanās ar tumšu punktojumu - uz grunts guļoša āte praktiski pazūd.
Izaug akmeņplekste iespaidīga: sugas maksimums ir ap metru un 25 kilogramiem, lai gan Baltijā parastais griests ir ap pusmetru. Arī tāda zivs krasta copē ir notikums, ko atceras gadiem.
Noteikumi akmeņplekstei
Izmērs, gabalu limits un vasaras liegums
Kamēr parastajai plekstei limitu mēra svarā, akmeņplekstei viss ir pa vecam: vismaz 30 centimetru gara, ne vairāk kā piecas dienā. Liegums no 1. jūnija līdz 31. jūlijam sargā vasaras nārstu - tas nozīmē, ka lieguma laikā nejauši noķerta āte saudzīgi jāatlaiž. Par mazu akmeņpleksti jāmaksā zaudējumu atlīdzība 108 eiro apmērā, un lieguma laikā likme kāpj līdz 180 eiro par zivi.
Ņemot vērā, cik suga sarukusi, arī likumīgi noķertu āti daudzi copmaņi šodien izvēlas atlaist - tas nav pienākums, bet populācijai katrs nārstotājs tagad skaitās. Pilnā tabula ir lapā zivju izmēri un limiti, liegumu kalendārs - lapā lieguma laiki.
Kur akmeņplekste dzīvo
Akmeņainas un smilšainas gruntis
Āte uzturas uz akmeņainām un smilšainām gruntīm no piekrastes līdz kādu 70 metru dziļumam, un vairāk atklātajā Baltijā nekā līcī. Rīgas līcī tā biežāk gadās rietumu un ziemeļu piekrastē, turklāt pārsvarā jaunas, sīkākas zivis.
Skaitļi tomēr stāsta skarbu stāstu: specializētā zveja, kas sākās 90. gados ar 30-60 tonnām gadā, populāciju noplicināja, un mūsdienu piekrastes nozveja ir vairs ap 3-4 tonnām gadā. Sarkanajā grāmatā akmeņplekste tagad ierakstīta kā stipri apdraudēta.
Kad akmeņplekste ķeras
Vasaras beigas un rudens sākums
Copes logs atveras 1. augustā, kad beidzas liegums, un labākais laiks ir vasaras beigas un rudens sākums - tas pats posms, kad piekrastē ķer arī parasto pleksti. Āte tad vēl barojas seklajā ūdenī pirms atkāpšanās dziļumā.
Nārsts notiek no maija-jūnija līdz augustam piekrastē 5-40 metru dziļumā, un mātīte iznērš ap miljonu sīku ikru. Tieši tāpēc jūnijs un jūlijs zivij ir atvēlēti mieram, ne copei.
Ar ko akmeņpleksti ķert
Kā pleksti, tikai ar zivtiņu
Krasta cope pēc ātes Latvijā ir jauna, bet augoša lieta - arī BIOR pētnieki sākuši vākt datus no akmeņplekstu makšķerniekiem. Pamatā der plekstes komplekts ar pāris korekcijām:
- gruntsmakšķere ar smagu svinu - 100-150 gramu, lai sistēma stāv viļņos;
- zivs strēmelīte vai vesela sīkzivtiņa uz āķa - plēsējai āte zivju ēsma strādā labāk nekā tārps;
- lielāks āķis ar garāku kātu - ātes mute ir liela, un dziļi norīta āķa izņemšana bez garā kāta kļūst par operāciju;
- meklē cietāku grunti - jauktas smilšu un akmeņu vietas, ne tīru mīkstu smilti.
Un miers pie mērlentes: 29 centimetru zivs ir jāatlaiž, lai cik skaista. Ar sugu, kuras populācija sarukusi par trim ceturtdaļām, robežgadījumus labāk izšķirt zivij par labu.
Biežākie jautājumi par akmeņpleksti
Īsas atbildes uz to, ko jautā visbiežāk
Kāds ir akmeņplekstes minimālais izmērs?
Trīsdesmit centimetri, mērot no purna līdz astes spuras galam. Dienā drīkst paturēt piecas šādas zivis - atšķirībā no parastās plekstes, kurai limits skaitās kilogramos.
Kad akmeņplekstei ir liegums?
No 1. jūnija līdz 31. jūlijam, kad suga nārsto piekrastē. Vasaras vidū āti tāpēc liec mierā arī tad, ja tā pieķeras nejauši - lieguma laikā zivs uzreiz jāatlaiž.
Kā atšķirt akmeņpleksti no parastās plekstes?
Akmeņplekste ir apaļāka, gandrīz ripas formā, bez zvīņām, un tās acu pusi klāj cieti kaulaini pauguriņi - no tiem arī vārds. Acis tai parasti ir kreisajā pusē, plekstei pretēji, un mute ir krietni lielāka, kā jau zivju medniecei.
Kāpēc akmeņpleksti sauc par āti?
Āte ir vecais piekrastes zvejnieku vārds šai zivij, un Kurzemē tas dzīvo joprojām. Abi nosaukumi apzīmē vienu un to pašu sugu.
Cik reta akmeņplekste ir Latvijā?
Diemžēl arvien retāka: pēc zinātnieku vērtējuma reģionālā populācija trijās paaudzēs sarukusi ap 75 procentiem, un Latvijas Sarkanajā grāmatā suga novērtēta kā stipri apdraudēta. Galvenais iemesls ir pārzveja, klāt nāk konkurence ar invazīvo jūrasgrunduli.
Kas draud par mazas akmeņplekstes paturēšanu?
Zaudējumu atlīdzība pēc pamattakses trīskāršā apmērā - 36 eiro reiz trīs, tātad jāmaksā 108 eiro par zivi. Ja pārkāpums noticis lieguma laikā, summa aug līdz 180 eiro, un klāt vēl nāk administratīvais sods.
Noķēri āti?
Pieraksti lomu CatchMap žurnālā - akmeņplekstes lomi ir tik reti, ka katrs ieraksts der arī sugas stāvokļa saprašanai.
Izveidot profilu Atvērt lomu kartiCitas sugas: plekste, menca un lucītis · visas lapas sadaļā Latvijas zivis. Noteikumu avots: MK noteikumi Nr. 800 (izmērs, limits, liegums; redakcija spēkā no 10.01.2026.). Lapa pēdējo reizi pārbaudīta 2026. gada 31. augustā.