Andris Krastiņš
Noteikumu dati no MK noteikumu Nr. 800 spēkā esošās redakcijas.
Brētliņa (Sprattus sprattus balticus) uz šķīvja ir slavenāka nekā ūdenī: tieši no šīs sīkās sudraba zivtiņas top šprotes eļļā un ķilavas, ar kurām Latvija lepojas jau kopš kūpinātavu laikiem. Jūrā brētliņa dzīvo tālu no krasta milzīgos baros, tāpēc makšķernieka lomā tā nokļūst gandrīz tikai nejauši - kā reņģu copes piedeva. Šī lapa palīdzēs abus dubultniekus atšķirt un pastāstīs, kur brētliņas dzīvo īsti.
Kā atpazīt brētliņu
Zāģveida vēders izšķir strīdu
- Ass zvīņu ķīlis uz vēdera - pavelkot pirkstu no galvas uz asti, jūtama zāģveida šķautne; reņģei vēders gluds.
- Sīks augums ar augstāku profilu - brētliņa ir īsāka un platāka par tāda paša vecuma reņģi.
- Tumši zila, gandrīz melna mugura un sudraba sāni bez plankumiem.
- Maza galva ar uz augšu vērstu muti - planktona ēdājas pazīme.
Izmērs izšķir daudz: brētliņas griesti ir ap 17 centimetriem un 25 gramiem, tāpēc "liela brētliņa" praksē nozīmē vidēju reņģi. Šaubu gadījumā vēdera tests atbild sekundē.
Noteikumi brētliņai
Pārējo sugu brīvība
Brētliņa ir pārējo sugu sarakstā, tātad bez izmēra, limita un lieguma - atšķirībā no reņģes, kurai jūrā ir 10 kilogramu diena. Praksē šī brīvība maz ko maina, jo brētliņu loms makšķerniekam vienmēr ir sīks. Makšķerēšanas karte jūrā tomēr vajadzīga arī tad, ja plānā ir tikai zivtiņas.
Pilnā tabula ir lapā zivju izmēri un limiti, liegumu kalendārs - lapā lieguma laiki.
Kur brētliņa dzīvo
Atklātā jūra, milzu bari
Brētliņa apdzīvo visu Baltiju, izņemot pašus saldākos līču stūrus, un dzīvo atklātā ūdenī, kur planktona visvairāk. Bari mēdz būt milzīgi - tos zvejo traļi, un tieši trallis, ne makšķere, ir ceļš, pa kuru brētliņa nonāk šprotu kārbā.
Sezonas ritms līdzīgs reņģei: ziemā 70-100 metru dziļumā, siltajā laikā augstāk. Nārsto brētliņa no marta līdz augustam turpat atklātā jūrā, un ikri peld brīvi ūdens stabā.
Kad brētliņa sastopama
Krasta tuvumā - pavasarī, reņģu barā
Makšķerniekam brētliņas kalendārs sakrīt ar reņģu copi: aprīļa beigās un maijā, kad piekrastē sanāk pavasara bari, brētliņas mēdz peldēt reņģēm pa vidu un ķerties uz tiem pašiem spožajiem āķīšiem.
Pārējā gadā brētliņa krastam praktiski nepienāk - un tas nav copes zaudējums, drīzāk iemesls pavasara spainī neizbrīnīties par pāris zivtiņām ar aso vēderu.
Vai brētliņu var noķert
Var - bet parasti nejauši
Godīgā atbilde: mērķtiecīga brētliņu makšķerēšana pie mums tikpat kā nepastāv. Ja tomēr gribas pamēģināt, izredzes dod tas pats reņģu komplekts:
- sistēma ar pavisam sīkiem spožiem āķīšiem - brētliņas mute ir vēl mazāka par reņģes;
- pavasara logs pie moliem - vienīgais laiks, kad bari ir metiena attālumā;
- lēnāka spēle augšējos slāņos - brētliņa barojas ūdens stabā, ne pie grunts.
Pannā mazā zivtiņa savukārt pārsteidz: cepta vai marinēta brētliņa ne ar ko neatpaliek no reņģes, un mājās taisītas ķilavas ir atsevišķs piedzīvojums. Tā ka nejaušais loms nav jānoraksta.
Biežākie jautājumi par brētliņu
Īsas atbildes uz to, ko jautā visbiežāk
Vai brētliņai ir izmērs vai limits?
Nav - brētliņa noteikumos pieder pie pārējām sugām bez skaita un svara ierobežojuma. Vajadzīga vienīgi makšķerēšanas karte.
Kā atšķirt brētliņu no reņģes?
Pavelc ar pirkstu no galvas uz asti pa vēderu: brētliņai vēdera zvīņas veido asu, zāģveida ķīli, kas grauž pirkstu, reņģei vēders ir gluds un apaļš. Brētliņa arī paliek sīkāka un tai augstāks profils.
Vai šprotes un brētliņa ir viens un tas pats?
Jā - klasiskās šprotes eļļā un ķilavas top tieši no brētliņas. Vārds "šprote" nāk no sugas latīniskā nosaukuma Sprattus.
Vai brētliņu var noķert ar makšķeri?
Gadās, bet reti ar nolūku: brētliņa barojas ar planktonu atklātā jūrā un krastam pienāk retāk nekā reņģe. Visbiežāk tā uzduras uz reņģu sistēmas āķīšiem pavasarī, kad bari sajaucas.
Cik liela izaug brētliņa?
Līdz kādiem 17 centimetriem un 25 gramiem - tas ir sugas griests. Parastā zivs ir vēl mazāka, tāpēc no brētliņas loma spaini nesagaidīt.
Kur brētliņas dzīvo?
Visā Baltijas jūrā, izņemot pašus atsāļotākos līču stūrus. Ziemā bari stāv 70-100 metru dziļumā, vasarā ceļas augšējos slāņos, bet lielākoties paliek tālu no krasta.
Brētliņa uz āķa?
Pieraksti lomu CatchMap žurnālā - arī sīkākā jūras zivtiņa ir ieraksta vērta, kaut vai raritātes pēc.
Izveidot profilu Atvērt lomu kartiCitas sugas: reņģe, salaka un plekste · visas lapas sadaļā Latvijas zivis. Noteikumu avots: MK noteikumi Nr. 800 (pārējo sugu nosacījumi; redakcija spēkā no 10.01.2026.). Lapa pēdējo reizi pārbaudīta 2026. gada 31. augustā.