Andris Krastiņš
Noteikumu dati no MK noteikumu Nr. 800 spēkā esošās redakcijas.
Melnais jūrasgrundulis (Gobius niger) mūsu katalogā ienāk ar smagu likteņa ironiju: vietējā Baltijas grunduļu suga, kas Latvijas piekrastē manīta tikai dažas reizes un kopš 1995. gada stāv Sarkanajā grāmatā - kamēr tās invazīvais radinieks, apaļais jūrasgrundulis, ieradās nelūgts un tagad apdzīvo katru molu. Ja reiz uz āķa nonāk grundulis, kurš neizskatās pēc parastā, šī lapa palīdzēs saprast, vai rokās nav retums.
Kā atpazīt melno jūrasgrunduli
Drukns, īsu purnu, ar smailo spuru
- Augsta, smaila pirmā muguras spura ar sešiem stariem - un bez apaļā grunduļa melnā plankuma tās aizmugurē.
- Īss, apaļš purns un drukns augums - melnais izskatās kompaktāks par apaļo brāli.
- Izvirzītas acis un biezas lūpas - grunduļu dzimtas portrets, arī vēdera spuras saaugušas piesūceknī.
- Nārsta tēviņi gandrīz ogļmelni - no tā arī sugas vārds.
Izmērs Baltijā pieticīgs - ap 10 centimetriem, lai gan sugas maksimums sasniedz 18 un dara to par lielāko Ziemeļeiropas jūrasgrunduli. Praksē gan svarīgākais ir varbūtību tests: Latvijā noķerts grundulis gandrīz vienmēr izrādās apaļais, un tieši tāpēc izņēmums ir tik vērtīgs.
Melnā jūrasgrunduļa statuss
Noteikumos brīvs, dabā - retums
Noteikumu tabulās melnā jūrasgrunduļa nav - formāli tā ir pārējo sugu zivs bez izmēra un limita, un jūrā vajadzīga tikai makšķerēšanas karte. Realitāte ir cita: suga Latvijā ir tik reta, ka katrs eksemplārs nozīmē vairāk dabai nekā pannai. Tāpēc rīkojies kā ar kazi - fiksē un atlaid.
Apaļajam brālim, starp citu, viss ir otrādi: to atlaist neiesaka neviens. Divu tik līdzīgu zivju pretējie likteņi vienā jūrā - labāka atgādne par sugu atšķiršanas jēgu nav izdomājama. Citu sugu tabulas ir lapā zivju izmēri un limiti.
Kur melnais jūrasgrundulis dzīvo
Baltijas rietumu puse, ne mūsu krasts
Sugas mājas ir Baltijas rietumu daļa ap Dānijas šaurumiem, kur ūdens sāļāks - tur melnais jūrasgrundulis ir parasta piekrastes zivs uz smilšainām un dūņainām gruntīm līdz 50-75 metru dziļumam. Uz austrumiem no tās tas kļūst arvien retāks, un Latvijas piekrastē zināmi vien daži apstiprināti novērojumi.
Vasarā sugas mazuļi mēdz uzturēties pavisam seklā ūdenī, līdz kādiem trim metriem - bet tas attiecas uz rietumu populācijām, ne mūsu krastu, kur šī zivs paliek loterijas kategorijā.
Vai melnais jūrasgrundulis te gadās
Dažas reizes vēsturē
Statistika ir īsa: dažas konstatācijas Latvijas piekrastē, un ar to hronika beidzas. Sezonas vai kalendāra šai sugai pie mums nav - tikai gadījums.
Nārsto melnais jūrasgrundulis pēc grunduļu labākajām tradīcijām: tēviņš ierīko ligzdu zem tukšas gliemenes čaulas vai akmens, nomelnē kā ogle un sargā ikrus, kamēr mazuļi izšķiļas. Diemžēl to visu vērot reālāk Dānijas piekrastē, ne Kurzemes pusē.
Ja melnais jūrasgrundulis pieķeras
Pārbaudi, nofotografē, atlaid
Scenārijs būtu tāds: grunduļu copē uz mola pieķeras zivtiņa, kas neizskatās pēc parastā apaļā. Tad:
- meklē plankumu pirmajā muguras spurā - ja tās aizmugurē ir izteikts melns traips, tas ir apaļais, un jautājums slēgts;
- vērtē purnu un augumu - melnajam purns īsāks un apaļāks, ķermenis druknāks, pirmā spura augsta un smaila;
- nofotografē no sāniem ar izplestu muguras spuru - identifikācijai tas izšķir visu;
- pieraksti un atlaid - Sarkanās grāmatas sugai katrs dokumentēts novērojums ir vērtība, un dzīvs tas ir vērtīgāks par jebkuru trofeju.
Un ja izrādās, ka tas tomēr bija apaļais - nekas nav zaudēts: to likumīgi patur, un piekraste kļūst par vienu invazīvo ēdāju vieglāka. Šajā pārī uzvar abos gadījumos tas, kurš sugas atšķir.
Biežākie jautājumi par melno jūrasgrunduli
Īsas atbildes uz to, ko jautā visbiežāk
Vai melnais jūrasgrundulis Latvijā ir bieži sastopams?
Nē - Latvijas piekrastē tas konstatēts tikai dažas reizes, un Baltijas austrumu daļā tas vispār ir ļoti rets viesis. Sugas īstā dzīves telpa ir jūras rietumu puse ap Dānijas šaurumiem.
Kā melno jūrasgrunduli atšķirt no apaļā?
Praktiskā atbilde: ja grundulis noķerts Latvijā uz mola un ķeras viens pēc otra, tas gandrīz droši ir invazīvais apaļais ar melno plankumu pirmās muguras spuras aizmugurē. Melnais ir mazāks un druknāks, ar īsāku, apaļāku purnu, augstu un smailu pirmo muguras spuru, un šāda plankuma tam nav.
Vai melno jūrasgrunduli drīkst ķert?
Makšķerēšanas noteikumos tam limitu nav - pārējo sugu brīvība. Bet suga kopš 1995. gada ir Latvijas Sarkanās grāmatas reto kategorijā, tāpēc mūsu ieteikums ir tāds pats kā kazei: nofotografē, pieraksti un atlaid.
Cik liels izaug melnais jūrasgrundulis?
Sugai tas ir Ziemeļeiropas jūrasgrunduļu rekords - līdz 18 centimetriem - bet Baltijas iesāļajā ūdenī tas paliek ap 10 centimetriem. Apaļais brālis pie mums izaug lielāks.
Kur melnais jūrasgrundulis dzīvo?
Jūras piekrastē uz smilšainām un dūņainām gruntīm līdz pat 50-75 metru dziļumam. Vasarā mazuļi turas pavisam seklā ūdenī, līdz kādiem trim metriem.
Kā šī suga nārsto?
Ar ligzdām: tēviņš, nārsta laikā kļuvis gandrīz ogļmelns, ierīko ligzdu zem tukšas gliemenes čaulas vai akmens un sargā ikrus līdz mazuļu izšķilšanās brīdim. Rūpīga tēva modelis grunduļu dzimtā ir gods, ne izņēmums.
Neparasts grundulis lomā?
Pieraksti to CatchMap žurnālā - retas sugas novērojums ar foto un vietu ir ieraksts, kas paliek vēsturē.
Izveidot profilu Atvērt lomu kartiCitas sugas: apaļais jūrasgrundulis, lucītis un plekste · visas lapas sadaļā Latvijas zivis. Noteikumu avots: MK noteikumi Nr. 800 (suga tabulās nav minēta; redakcija spēkā no 10.01.2026.). Lapa pēdējo reizi pārbaudīta 2026. gada 31. augustā.