Andris Krastiņš
Noteikumu dati no MK noteikumu Nr. 800 spēkā esošās redakcijas.
Zandarts (Sander lucioperca) ir asara lielais radinieks un viena no kārotākajām copes zivīm Latvijā. Tas mīl duļķainu ūdeni, vairās no spilgtas gaismas un medī galvenokārt krēslā, tāpēc zandarta cope prasa citu pieeju nekā līdakas ķeršana - un tieši tas daudzus pie tās arī tur. Šajā lapā atradīsi, kā zandartu droši atpazīt, kādi noteikumi tam ir spēkā un kā to piemānīt.
Kā atpazīt zandartu
Ilkņi un stiklainās acis neļauj kļūdīties
- Ilkņveida zobi žokļu priekšā - izteikti ilkņi, kādu nav nevienai citai mūsu plēsīgajai zivij. Asarim tādu nav vispār.
- Slaids, vārpstveida ķermenis - krietni garāks un šaurāks nekā asarim, būvēts medībām atklātā ūdenī.
- Divas muguras spuras ar tumšu punktu rindām - pirmā dzeloņaina, bet bez asara melnā plankuma galā. Punktu rindas klāj arī astes spuru.
- Lielas, blāvi stiklainas acis - tajās ir gaismu atstarojošs slānis, kas ļauj medīt tumsā un duļķainā ūdenī.
- 8 līdz 14 tumšas šķērssvītras uz zaļganpelēkiem sāniem - jo vecāka zivs, jo svītras izplūdušākas.
Parastais loms ir puskilogramu līdz pāris kilogramus smaga zivs, bet izaug zandarts krietni lielāks - Latvijā līdz pat desmit kilogramiem. Tāpat kā līdakai, noteikumi īpaši sargā zivis, kas garākas par 75 centimetriem.
Noteikumi zandartam
Izmērs, limits un liegums pēc MK noteikumiem Nr. 800
Zandarta liegums sākas vēlāk nekā līdakai, jo vēlāks ir arī tā nārsts. Lieguma laikā noķertais zandarts uzreiz saudzīgi jāatlaiž, un ievēro, ka lieguma pirmajā pusē līdz 30. aprīlim iekšējos ūdeņos spēkā ir arī vispārējais laivas aizliegums. Par mazu zandartu jāmaksā zaudējumu atlīdzība 108 eiro par gabalu, bet lieguma laikā - jau 180 eiro.
Pilna izmēru tabula visām sugām ir lapā zivju izmēri un limiti, un šodien spēkā esošie liegumi - lapā lieguma laiki.
Kur zandartu meklēt
Duļķains ūdens, cieta grunts, dziļums
Zandarts nemīl gaismu, tāpēc labākie ūdeņi ir duļķaini un barības vielām bagāti. Meklē to virs cietas grunts - smilts, grants vai māla: dienā zandarts stāv dziļumā pie bedrēm, kraujām un iegrimušiem kokiem, bet tumsā iznāk medīt uz sēkļiem un nogāzēm.
Latvijā zandarts dzīvo lielajās upēs - Daugavā ar tās ūdenskrātuvēm, Lielupē, Ventā un Gaujā - un lielajos ezeros: Lubāns ir īsts zandarta ezers, ar zandartu slaveni arī Burtnieks un Liepājas ezers. Sastopams tas arī Rīgas līcī, īpaši tā dienviddaļā.
Kad zandarts ķeras
Krēslā un naktī, jūnijā un rudenī
Zandarts ir izteikts krēslas un nakts mednieks: aktīvākā cope parasti ir vakara mijkrēslī, naktī un rītausmā, kad zivs no dziļuma nāk medīt seklumā. Pa dienu vērts mēģināt apmākušās, vējainās dienās un duļķainā ūdenī, kur gaisma zandartam netraucē.
Sezonā spēcīgākie periodi ir divi: jūnijs tūlīt pēc lieguma beigām, kad izbadējusies zivs aktīvi barojas, un rudens no augusta beigām līdz vēlam oktobrim, kad zandarts stāv dziļumā un labi reaģē uz džigu. Ķeras arī ziemā no ledus, tiesa, tad cope prasa vairāk pacietības.
Ar ko zandartu ķert
Džigs pie grunts un asi āķi
Zandarta copes karalis ir džigs - lielākā daļa zandartu tiek noķerta tieši pie grunts:
- silikoni ar džiga galvu - pamata ierocis; vadi pakāpieniem pa grunti un gaidi kampienu kritiena brīdī;
- bucktail džigi - kuplā aste bremzē kritienu un dod lielāku siluetu, piemēram, Mepps Bucktail Jig;
- šaurie, dziļi ejošie vobleri - velcēšanai gar kraujām un nakts copei seklumā;
- balansieri un vertikālie mānekļi - vertikālajai copei no laivas un ziemā no ledus.
Zandarta mute ir kaulaina un cieta, tāpēc āķiem jābūt nevainojami asiem un aizcirtienam - stingram, citādi zivs ceļā uz krastu atāķējas. Kampiens bieži ir tikai kluss piesitiens auklā, tāpēc jutīgs kāts te dod vairāk nekā jebkur citur. Pavadiņu zandarta dēļ likt nevajag - tā zobi auklu negriež, bet līdaku ūdeņos drošāk tomēr uzlikt plānu fluorokarbonu. Vairāk mānekļu atradīsi sadaļā makšķerēšanas ēsmas.
Biežākie jautājumi par zandartu
Īsas atbildes uz to, ko jautā visbiežāk
Cik zandartus dienā drīkst paturēt?
Piecus dienā, un tikai viens no tiem drīkst būt garāks par 75 centimetriem. Princips tas pats, kas līdakai: lielās zivis ir vērtīgākie vaislinieki, tāpēc tās īpaši saudzē.
Kāds ir zandarta minimālais izmērs?
Latvijā zandarta minimālais garums ir 45 centimetri, un mēra no purna līdz astes spuras galam. Īsāks zandarts saudzīgi jāatlaiž atpakaļ ūdenī - jo ātrāk, jo labāk, zandarts atlaišanu panes jūtīgāk nekā citas zivis.
Kad zandartam ir liegums?
No 16. aprīļa līdz 31. maijam visos Latvijas ūdeņos. Liegums sākas vēlāk nekā līdakai, jo vēlāks ir arī zandarta nārsts. No 1. jūnija zandartu atkal drīkst paturēt.
Kā atšķirt zandartu no asara?
Visdrošāk pēc zobiem un silueta: zandartam žokļos ir izteikti ilkņveida zobi, kādu asarim nav, un ķermenis ir krietni garāks un slaidāks. Zandartam nav arī asara melnā plankuma pirmās muguras spuras galā un koši sarkano spuru - tā spuras klāj tumšu punktu rindas.
Kad zandarts ķeras vislabāk?
Krēslā, naktī un agri no rīta - zandarts ir izteikts tumsas mednieks. Sezonā spēcīgākie periodi ir jūnijs tūlīt pēc lieguma beigām un rudens, kad zandarts turas dziļumā un labi reaģē uz džigu.
Kas draud par maza zandarta paturēšanu?
Jāmaksā zaudējumu atlīdzība pēc pamattakses 36 eiro trīskāršā apmērā - tātad 108 eiro par gabalu, un klāt vēl nāk administratīvais sods. Lieguma laikā atlīdzību piemēro jau pieckāršā apmērā - 180 eiro par zivi.
Noķēri zandartu?
Pieraksti to CatchMap žurnālā - garums, svars, vieta un bilde paliks tavā sezonas statistikā, un pēc gadiem varēsi salīdzināt.
Izveidot profilu Atvērt lomu kartiCitas sugas: līdaka, asaris, plaudis un rauda · visas lapas sadaļā Latvijas zivis. Noteikumu avots: MK noteikumi Nr. 800 (izmērs, limits, liegums; redakcija spēkā no 10.01.2026.). Lapa pēdējo reizi pārbaudīta 2026. gada 31. augustā.