Zivs ikona

Rauda

Nav ne minimālā izmēra, ne limita, ne lieguma. Ķeras visu gadu - arī no ledus.

Andris Krastiņš Andris Krastiņš Noteikumu dati no MK noteikumu Nr. 800 spēkā esošās redakcijas.
Rauda (Rutilus rutilus) - sugas zīmējums no sāniem

Rauda (Rutilus rutilus) ir viena no visizplatītākajām zivīm Latvijas ūdeņos un daudziem makšķerniekiem pirmā zivs mūžā. Tā dzīvo teju katrā ezerā, upē un arī jūras piekrastē, ķeras cauru gadu un neprasa ne dārgu aprīkojumu, ne laivu - pietiek ar pludiņmakšķeri un kārbiņu trūdeņu. Šajā lapā atradīsi pazīmes, noteikumus un praktiskos padomus.

Zivs ikona

Kā atpazīt raudu

Sarkanā acs ir raudas vizītkarte

  • Sarkana acs varavīksnene - pazīme, pēc kuras raudu atpazīst pirmajā acu uzmetienā.
  • Sudrabaini sāni un vēders, mugura zilganzaļa vai zilganbrūna.
  • Vēdera un anālā spura sarkanīgas vai oranžas - bet ne tik košas kā rudulim.
  • Neliela mute, vērsta uz priekšu - nevis uz augšu kā rudulim.

Parastais loms ir 100 līdz 300 gramus smaga zivs, un rauda virs puskilograma jau ir liela. Visbiežāk raudu jauc ar ruduli - drošākās atšķirības atradīsi biežāk uzdotajos jautājumos lapas beigās.

Lineāla ikona

Noteikumi raudai

Ierobežojumu nav - tikai makšķerēšanas karte

navminimālā izmēra
navdienas limita
navlieguma laika
kartetāpat vajadzīga

Rauda, tāpat kā plaudis, noteikumos ir pie sugām bez ierobežojumiem: ne minimālā izmēra, ne dienā paturamā daudzuma, ne lieguma laika. Obligāta ir tikai derīga makšķerēšanas karte, un pavasarī spēkā ir vispārējie ierobežojumi - no 1. marta līdz 30. aprīlim iekšējos ūdeņos nedrīkst makšķerēt no laivas.

Visu sugu tabula ar izmēriem ir lapā zivju izmēri un limiti, bet šodien spēkā esošie liegumi - lapā lieguma laiki.

Kartes ikona

Kur raudu meklēt

Teju katrā ūdenī, baros pie zālēm

Raudu meklēt ilgi nevajag - tā dzīvo gandrīz visos Latvijas ezeros un upēs un arī jūras piekrastē. Bari turas pie ūdenszāļu malām, laipām, niedru kaktiem un tiltu balstiem; upēs raudas stāv mierīgākajās vietās aiz straumes. Lielās raudas parasti barojas dziļāk un atsevišķi no sīkajām.

Labi raudas ūdeņi ir jebkurš lauku ezers, bet, ja gribas kārtīgu balto zivju copi, Burtniekā raudai pietiek ar bezmaksas gada licenci, un arī Engures ezerā raudas netrūkst.

Kalendāra ikona

Kad rauda ķeras

Cauru gadu - pavasarī un no ledus īpaši

Rauda barojas visu gadu. Atklātā ūdenī spēcīgākais laiks ir pavasaris pirms nārsta, kad bari izbadējušies staigā gar krastiem, un vasaras rīti un vakari - dienas vidū saulē cope pierimst.

Ziemā rauda līdzās asarim ir zemledus copes pamatzivs: tā ķeras visu ledus sezonu, un labi piebarota urbuma vieta var dot copi vairākas dienas pēc kārtas.

Āķa ikona

Ar ko raudu ķert

Pludiņš, mazs āķis un smalka aukla

Raudas cope ir smalkuma spēle - jo vieglāks aprīkojums, jo vairāk kampienu:

  • pludiņmakšķere - galvenais raudas rīks: viegls pludiņš, mazs āķis un ēsma pie grunts vai nelielā iegremdē;
  • ēsmas - trūdeņi, sliekas, mīkla un kukurūza; vasarā strādā arī kaņepes;
  • viegls fīderis - lielajām raudām dziļumā un upes straumē;
  • mormiška ar trūdeni - ziemā no ledus, klasika.

Piebaro ar mazām devām, bet regulāri - rauda pie barības vietas pierod ātri, tikai pārbarot baru nedrīkst. Kampiens ir ātrs un dažkārt tikko manāms, tāpēc aizcirtienam jābūt tūlītējam. Ja pludiņš sāk "dejot" un nogrimst - tas visdrīzāk ir raudas darbs.

Jautājuma ikona

Biežākie jautājumi par raudu

Īsas atbildes uz to, ko jautā visbiežāk

Cik raudas dienā drīkst paturēt?

Cik gribi - raudai nav ne dienas limita, ne minimālā izmēra. Vajadzīga gan derīga makšķerēšanas karte, un spēkā paliek vispārējie rīku un vietu noteikumi.

Vai raudai ir liegums?

Nē, raudu drīkst ķert visu gadu. Pavasarī tikai jāatceras vispārējie ierobežojumi: no 1. marta līdz 30. aprīlim iekšējos ūdeņos nedrīkst makšķerēt no laivas, un daļa upju šajā laikā ir slēgtas pilnībā.

Kā atšķirt raudu no ruduļa?

Drošākā pazīme ir mute: rudulim tā ir pavērsta uz augšu, jo tas barību lasa no virsmas, bet raudai mute ir vērsta uz priekšu. Raudas acs ir sarkana, kamēr rudulim tā sliecas uz oranžo, toties ruduļa spuras ir košāk sarkanas un ķermenis platāks, ar zeltainu toni.

Cik liela izaug rauda?

Parastais loms ir 100 līdz 300 gramus smaga zivs. Rauda virs puskilograma jau skaitās liela, bet pati suga izaug līdz aptuveni pusmetram - tādas gan copē gadās reti.

Ar ko vislabāk ķert raudu?

Ar pludiņmakšķeri un smalku stiprinājumu - trūdeņi, sliekas, mīkla vai kukurūza uz maza āķa. Rauda ēsmu ņem ātri un uzmanīgi, tāpēc rupjš aprīkojums kampienu skaitu krietni samazina. Ziemā raudu ķer ar mormišku un trūdeni.

Kad rauda ķeras vislabāk?

Rauda barojas visu gadu. Atklātā ūdenī spēcīgākais laiks ir pavasaris pirms nārsta un vasaras rīti un vakari, bet ziemā rauda līdzās asarim ir galvenā zemledus copes zivs.

Noķēri raudu?

Pieraksti lomu CatchMap žurnālā - arī simts gramu raudiņa ir daļa no tavas sezonas statistikas.

Izveidot profilu Atvērt lomu karti

Citas sugas: līdaka, asaris, zandarts un plaudis · visas lapas sadaļā Latvijas zivis. Noteikumu avots: MK noteikumi Nr. 800 (limiti un liegumi; redakcija spēkā no 10.01.2026.). Lapa pēdējo reizi pārbaudīta 2026. gada 31. augustā.