Andris Krastiņš
Noteikumu dati no MK noteikumu Nr. 800 spēkā esošās redakcijas.
Vējzivs (Belone belone), piekrastē saukta arī par vējeni, izskatās pēc zivs, ko kāds izstiepis līdz absurdam: tievs, gandrīz metru garš ķermenis un knābis pilns asu zobu. Latvijas ūdeņos tā ir viesis ar grafiku - ienāk maijā, aiziet ap Jāņiem, un pa vidu sarīko vienu no sportiskākajām copēm, kāda no mola vispār dabūjama. Āķī vējzivs lec no ūdens kā maza buru zivs. Klāt vēl zaļie kauli, par kuriem pirmajā reizē izbrīnās katrs.
Kā atpazīt vējzivi
Knābis, adatas ķermenis un zaļas asakas
- Knābjveida žokļi - abi izstiepti garā smailē un noklāti asiem zobiem; apakšžoklis nedaudz garāks par augšējo.
- Adatas ķermenis - stipri pagarināts, šķērsgriezumā apaļš, ar zaļganu muguru un sudraba sāniem.
- Spuras sabīdītas uz asti - muguras un anālā spura sēž tālu aizmugurē, gandrīz pretī viena otrai.
- Zaļi kauli - biliverdīna pigments mugurkaulu iekrāso spilgti zaļu; izskatās dīvaini, kaitīguma nekāda.
Sajaukt vējzivi Baltijā tikpat kā nav ar ko - neviena cita mūsu zivs neizskatās pēc lidojošas adatas. Baltijas eksemplāri parasti sver līdz kilogramam pie 70 un vairāk centimetru garuma.
Noteikumi vējzivij
Svara limits un nekas vairāk
Vējzivij noteikumi atvēl to pašu rāmi kā citām jūras baru zivīm: 10 kilogrami dienā, bez garuma ierobežojuma un bez lieguma. Tā kā laba vējzivs sver ap kilogramu, limits praksē nozīmē kādu desmitu zivju - pietiekami jebkurām vakariņām. Makšķerēšanas karte jūrā vajadzīga tāpat kā iekšējos ūdeņos.
Pilnā tabula ir lapā zivju izmēri un limiti, liegumu kalendārs - lapā lieguma laiki.
Kur vējzivs uzturas
Virskārtā, netālu no krasta
Vējzivs ir atklātā ūdens zivs, kas medī pašā virskārtā - tur, kur turas reņģu mazuļi, stagari un brētliņas. Sezonas laikā bari nāk piekrastei tik tuvu, ka tos sasniedz metiens no mola; Kurzemē vējzivju klasika ir Liepājas Ziemeļu mols, un der arī citas vietas ar dziļāku ūdeni pie pašas malas.
Izplatība gan ir nevienmērīga: visblīvāk vējzivis turas Rīgas līča ziemeļdaļā ap Igaunijas salām, tāpēc mūsu piekrastē cope ir vairāk medības nekā garantija.
Kad vējzivs ķeras
Maijs un jūnijs - viss logs
Sezona ir konkrēta kā vilciena saraksts: maijā bari ienāk piekrastē nārstot 10-20 metru dziļumā, jūnijā nārsts noslēdzas, un drīz pēc tam zivis pazūd atklātā jūrā. Pirmsnārsta nedēļās vējzivs barojas visaktīvāk - tas arī ir copes laiks.
Ikri vējzivij ir ar 60-80 gariem pavedieniem, ar kuriem tie piesienas ūdensaugiem un peldošiem priekšmetiem. Vasaras otrajā pusē pēc vējzivs braukt vairs nav jēgas - jāgaida nākamais maijs.
Ar ko vējzivi ķert
Garie mānekļi un ātra vadība virskārtā
Vējzivs cope no mola prasa tālu metienu un ēsmu, kas kustas:
- gari, šauri metāla mānekļi - šaurie pilkeri un garās švīkas, kas atgādina zivtiņu, vesti raiti pa virsu;
- sistēma ar dabisko ēsmu - zivtiņas vai garneles gabaliņš aiz svariņa arī strādā, sevišķi lēnākā copē;
- garāks kāts un fluorkarbona pavadiņa - 4-5 metru kāts ar bezinerces spoli dod metienu, smalkā pavadiņa nebaida virskārtas zivi;
- nesteidzīga āķēšana - knābis ir ciets un šaurs, tāpēc ļauj zivij ēsmu kārtīgi paņemt, citādi puse piesitienu paliek tukši.
Cīņa ir šīs copes galvenā alga: vējzivs raujas ar asiem rāvieniem un vairākkārt izlec no ūdens. Piekrastes makšķernieki puspajokam šķiro "skaistules", kas nonāk spainī, no "draņķēm", kas norāvušās lēcienā.
Biežākie jautājumi par vējzivi
Īsas atbildes uz to, ko jautā visbiežāk
Kad Latvijā ķer vējzivis?
Maijā un jūnijā - tad vējzivju bari pienāk piekrastei nārstot un vienlaikus intensīvi barojas. Jau vasaras vidū tās atkal izklīst atklātā jūrā, tāpēc sezonas logs ir kādas sešas nedēļas.
Kāpēc vējzivij ir zaļi kauli?
Kaulos uzkrājas biliverdīns, zaļš žults pigments - tas izskatās neparasti, bet ir pilnīgi nekaitīgs. Gaļa pati ir balta un garšīga; zaļā ir tikai asaka.
Cik vējzivju dienā drīkst paturēt?
Desmit kilogramus - tāds pats svara limits kā salakai vai plekstei. Minimālā garuma vējzivij nav, un lieguma laika arī nav.
Kur vējzivi ķert?
No moliem un laivas piekrastes ūdeņos - Kurzemes pusē klasika ir Liepājas Ziemeļu mols. Visvairāk vējzivju gan uzturas Rīgas līča ziemeļdaļā, ap Igaunijas salām.
Ar ko vējzivs ķeras?
Uz gariem, šauriem metāla māneklīšiem vai sistēmu ar zivtiņas vai garneles gabaliņu. Zivs medī pašā virskārtā, tāpēc ēsmu ved sekli un diezgan ātri.
Cik liela izaug vējzivs?
Baltijā parasti līdz kādiem 77 centimetriem un knapam kilogramam; sugas maksimums ir 94 centimetri. Garums gan mānās - lielāko daļu veido tievais ķermenis un knābis.
Noķēri vējzivi?
Pieraksti lomu CatchMap žurnālā - vējzivju sezona ir īsa, un kartē šie lomi rāda, kurās nedēļās bari bija klāt.
Izveidot profilu Atvērt lomu kartiCitas sugas: plekste, menca un salaka · visas lapas sadaļā Latvijas zivis. Noteikumu avots: MK noteikumi Nr. 800 (dienas limits; redakcija spēkā no 10.01.2026.). Lapa pēdējo reizi pārbaudīta 2026. gada 31. augustā.