Andris Krastiņš
Noteikumu dati no MK noteikumu Nr. 800 spēkā esošās redakcijas.
Dzeloņvaigu vēzis (Orconectes limosus) ir mazākais no Latvijas vēžiem un vienlaikus viens no nepatīkamākajiem viesiem mūsu ūdeņos: Ziemeļamerikas ieceļotājs, kas nes sev līdzi vēžu mēri un vairojas ātrāk par abiem vietējiem. Noteikumi pret to tāpēc ir bez sentimenta - ķer cauru gadu, cik gribi, no 8 centimetriem. Šī lapa iemācīs svītraino asti atpazīt no pirmā acu uzmetiena.
Kā atpazīt dzeloņvaigu vēzi
Svītrainā aste izšķir visu
- Sarkanbrūnas šķērssvītras uz astes posmiem - drošākā pazīme, īpaši spilgta tikko nomaijušam vēzim; nevienam citam mūsu vēzim svītru nav.
- Sīki dzeloņi uz vaigiem - vairoga sānos pie žokļu locītavas; no tiem arī latviskais vārds.
- Mazs augums - parasti 5-11 centimetri; pieaudzis dzeloņvaigs ir mūsu vēžu bērna izmērā.
- Tumši zaļgans tonis ar oranžīgiem spīļu galiem.
Pārbaudes secība pie katliņa vienkārša: svītras uz astes - dzeloņvaigs; gaišs plankums spīļu locītavā - signālvēzis; ne viena, ne otra - kāds no vietējiem, un tiem skaitās sezona un mērlente.
Noteikumi dzeloņvaigu vēzim
Bez limita un bez žēlastības
Invazīvajām vēžu sugām noteikumi durvis ver plaši: ķer cauru gadu, bez skaita ierobežojuma, no 8 centimetru garuma. Vēžošanas vispārīgā kārtība gan paliek spēkā - atļautie ūdeņi, rokas vai līdz pieciem krītiņiem ar vārda plāksnītēm, un alās ķert nedrīkst. ES invazīvo sugu saraksts turklāt aizliedz dzeloņvaigu vēzi apzināti turēt, pavairot un izplatīt - tātad noķertais ceļo uz katlu, ne atpakaļ ūdenī un ne uz citu ezeru.
Vēžošanas kopīgie noteikumi ir lapā makšķerēšanas noteikumi, vietējo vēžu sezona - lapā lieguma laiki.
Kur dzeloņvaigu vēzis sastopams
Lielupes baseins un Daugavas lejtece
Latvijā dzeloņvaigs ienāca no Lietuvas puses, un tā galvenās adreses pagaidām ir Lielupes baseins, Daugavas lejtece un daži dienvidaustrumu ezeri. Ūdens kvalitātes ziņā tas nav izvēlīgs - pacieš arī tādu vidi, kur vietējie vēži sen padevušies.
Aktīvs tas ir gan dienā, gan naktī, un mūžs tam īss - kādi 3-4 gadi, ko suga kompensē ar ātru vairošanos. Tieši šis temps kopā ar mēra nešanu padara to par nopietnu draudu platspīļu vēzim.
Kad dzeloņvaigu vēzi ķert
Jebkurā mēnesī - arī ziemā
Kalendāra šai sugai nav: ķer, kad gribas, arī tad, kad vietējiem vēžiem liegums. Praktiski ražīgākā tomēr ir siltā sezona, kad vēži aktīvi barojas un nāk pie krītiņiem.
Ja vēžot gribas oktobrī vai pavasarī, dzeloņvaigs ir vienīgā likumīgā izvēle līdzās signālvēzim - tikai sugas noteikšanai tad jābūt simtprocentīgai, jo vietējais vēzis krītiņā tajā laikā nozīmē pārkāpumu.
Kā vēžot
Tie paši krītiņi, cits mērķis
Rīki neatšķiras no parastās vēžošanas:
- krītiņi ar zivs ēsmu - līdz pieciem, katrs ar 3 x 7 cm vārda plāksnīti;
- rokas un lukturis - dzeloņvaigs mēdz staigāt arī dienā, tāpēc der acis vaļā turēt jebkurā laikā;
- mērlente uz 8 cm - robeža invazīvajiem ir zemāka nekā vietējiem;
- atsevišķs spainis - ja ūdenī ir arī vietējie vēži, šķiro uzreiz un dzīvus dzeloņvaigus nekur tālāk neved.
Un vēl viens darbs bez atlīdzības, bet ar jēgu: ja dzeloņvaigs uzrodas ūdenī, kur to agrāk neredzēja, piesaki novērojumu vietnē invazivs.lv - izplatības karte palīdz ekspertiem saprast, kur vietējos vēžus vēl var paglābt.
Biežākie jautājumi par dzeloņvaigu vēzi
Īsas atbildes uz to, ko jautā visbiežāk
Kad un cik dzeloņvaigu vēžus drīkst ķert?
Cauru gadu un bez skaita ierobežojuma - vienīgais rāmis ir 8 centimetru minimālais garums un vēžošanas vispārīgā kārtība: atļautie ūdeņi, rokas vai ne vairāk kā pieci krītiņi. Sezonas lieguma invazīvajām sugām nav.
Kā dzeloņvaigu vēzi atpazīt?
Pēc sarkanbrūnajām šķērssvītrām uz astes posmiem - tās ir sugas drošākā pazīme - un sīkajiem dzeloņiem uz vaigiem, no kuriem nāk vārds. Vēzis ir mazāks par mūsu pārējiem, parasti 5-11 centimetri, tumši zaļgans.
Vai noķertu dzeloņvaigu vēzi drīkst atlaist?
Nelaid - suga ir iekļauta ES invazīvo sugu sarakstā, kas aizliedz to apzināti turēt, pavairot un izplatīt, un dabas ekspertu padoms ir izķert to, kur vien iespējams. Katrs paturētais dzeloņvaigs ir mazs solis platspīļu vēža labā.
Kāpēc dzeloņvaigu vēzis ir bīstams?
Divu iemeslu dēļ: tas pārnēsā vēžu mēri, pret kuru pats ir izturīgs, bet mūsu platspīļu un šaurspīļu vēži nav, un tas vairojas ātri - mātīte iznēsā līdz 400 ikriem. Kur dzeloņvaigi ievācas, vietējiem vēžiem laika paliek maz.
Kā dzeloņvaigu vēzis nonāca Latvijā?
No Ziemeļamerikas caur Eiropu: tur to ieveda ap 1890. gadu, un pie mums tas ienāca no Lietuvas puses. Šobrīd visvairāk tas manīts Lielupes baseinā, Daugavas lejtecē un dažos dienvidaustrumu ezeros.
Vai dzeloņvaigu vēzis ir ēdams?
Ir - garša no pārējiem vēžiem īpaši neatšķiras, tikai augums sīkāks, tāpēc katliņam to vajag vairāk. Ņemot vērā, ka limita nav, tas ir godīgākais vēžu katliņš, kāds Latvijā iespējams.
Noķēri dzeloņvaigus?
Pieraksti lomu CatchMap žurnālā - invazīvo vēžu ieraksti kartē rāda, kur suga jau tikusi, un tas palīdz sargāt vietējos.
Izveidot profilu Atvērt lomu kartiCitas sugas: signālvēzis, platspīļu vēzis un šaurspīļu vēzis · visas lapas sadaļā Latvijas zivis. Noteikumu avots: MK noteikumi Nr. 800 (garums, vēžošanas kārtība; redakcija spēkā no 10.01.2026.). Lapa pēdējo reizi pārbaudīta 2026. gada 31. augustā.