Andris Krastiņš
Noteikumu dati no MK noteikumu Nr. 800 spēkā esošās redakcijas.
Platspīļu vēzis (Astacus astacus) ir mūsu ūdeņu vietējais aristokrāts: vienīgā vēžu suga, kas Latvijā dzīvo kopš leduslaikmeta beigām, un tā, kuru vecās vēžu vakaru leģendas patiesībā piemin. Šodien tas ir arī visgrūtāk pieejamais loms - vēžu mēris un invazīvie konkurenti sugu iedzinuši Sarkanajā grāmatā, un ķert to drīkst tikai licencētās vietās. Toties tur, kur platspīlis vēl dzīvo, ūdens ir tīrs par visām atsauksmēm.
Kā atpazīt platspīļu vēzi
Masīvās spīles un gludais vairogs
- Platas, masīvas spīles ar zobainu nekustīgā pirksta malu - sugas vizītkarte un vārda avots.
- Gluds, zaļganbrūns bruņu vairogs - bez dzeloņiem uz vaigiem un bez svītrām uz astes.
- Nav gaišā plankuma spīļu locītavā - tas pieder signālvēzim; platspīlim locītavas iekšpuse mēdz būt sarkanīga.
- Izmērs - tēviņi 14-20 cm, mātītes 10-16 cm; lielākais no mūsu vēžiem.
Mūžs platspīlim ir garš - 20 gadu vecs vēzis nav retums, un līdz 10 centimetru likumīgajam garumam tas aug vairākus gadus. Tāpēc arī populācija atjaunojas tik gausi, kad kas nogājis greizi.
Noteikumi platspīļu vēzim
Stingrākie no visiem vēžiem
Platspīļu vēzim ir visi vēžošanas pamata rāmji - 10 centimetru garums, 50 gabalu diena, sezona no jūlija līdz septembrim - un viens papildu slieksnis: ķert to drīkst tikai licencētās vēžošanas vietās. Garumu mēra no pieres dzelkšņa līdz astes vidējās plāksnītes galam, mātītes ar redzamiem ikriem laiž atpakaļ visu gadu, un vēžus nedrīkst nedz ķert alās, nedz lietot par ēsmu.
Par mazu vēzi jāmaksā zaudējumu atlīdzība 24 eiro apmērā, lieguma laikā - 40 eiro par gabalu. Vēžošanas kopīgie noteikumi izklāstīti lapā makšķerēšanas noteikumi, liegumu kalendārs - lapā lieguma laiki.
Kur platspīļu vēzis dzīvo
Tikai tīrā ūdenī ar slēptuvēm
Platspīlis ir izvēlīgākais no mūsu vēžiem: tam vajag tīru, skābekļa bagātu ūdeni un grunti ar slēptuvēm - saknēm, akmeņiem un krastiem, kuros izrakt alu līdz pat metra dziļumam. Vēsturiski tas apdzīvoja strautus, upes un ezerus visā Latvijā, bet mēris un piesārņojums adrešu grāmatu ir krietni izretinājuši.
Tagad suga ir Sarkanās grāmatas reto kategorijā, un tās lielākie ienaidnieki ir signālvēzis un dzeloņvaigu vēzis - abi pārnēsā vēžu mēri, pret kuru paši ir izturīgi. Tāpēc katrs izķertais invazīvais vēzis ir pakalpojums platspīlim.
Kad platspīļu vēzi ķert
Trīs mēneši gadā, naktīs
Sezona ir īsa un konkrēta: jūlijs, augusts, septembris. Vēzis ir nakts dzīvnieks - dienu tas pavada alā, un medībās dodas pēc saulrieta, tāpēc arī vēžošana ir nakts pasākums ar lukturi un pacietību.
Vislabāk vēži ķeras siltās, tumšās naktīs bez mēness; rudens pusē, ūdenim dziestot, aktivitāte pamazām noplok. Un pirms lieguma sākuma 1. oktobrī daba pati noliek punktu.
Kā vēžot
Rokas vai krītiņi - nekas cits
Likumīgo rīku saraksts vēžošanā ir īss:
- rokas - vecā skola: brist naktī gar krastu ar lukturi un ķert; alās gan ķerties nedrīkst;
- krītiņi, ne vairāk par pieciem - katram vajadzīga 3 x 7 cm plāksnīte ar vārdu, uzvārdu un kartes numuru;
- ēsma krītiņā - svaigas zivs gabals ir klasika; jo smaržīgāks, jo labāk;
- mērlente un miers - 10 centimetru robeža no pieres dzelkšņa līdz astes plāksnītei; robežgadījumus atdod ūdenim.
Licencētā vieta parasti nozīmē arī savus papildu nosacījumus - citur ir mazāks dienas limits vai maksas krītiņi, tāpēc vietas noteikumi jāizlasa pirms pirmā metiena, ne pēc inspektora ierašanās.
Biežākie jautājumi par platspīļu vēzi
Īsas atbildes uz to, ko jautā visbiežāk
Kur drīkst ķert platspīļu vēžus?
Tikai licencētās vēžošanas vietās - tas ir stingrāk nekā šaurspīļu vēzim, kuru drīkst ķert arī noteikumu 4. pielikuma ūdeņos. Licence nozīmē konkrētu ūdenstilpi ar savu kārtību un maksu, tāpēc pirms brauciena izlasi tieši tās vietas nosacījumus.
Kad ir platspīļu vēžu sezona?
No 1. jūlija līdz 30. septembrim - pārējos deviņus mēnešus ir liegums. Mātītes ar redzamiem ikriem ir aizsargātas visu gadu: tās laiž atpakaļ bez diskusijām jebkurā sezonā.
Kā platspīļu vēzi atšķirt no citiem vēžiem?
Pēc masīvajām, platajām spīlēm ar zobainu iekšmalu un gludā, zaļganbrūnā bruņu vairoga. Signālvēzim spīļu locītavā ir gaišs plankums, dzeloņvaigu vēzim uz astes posmiem sarkanbrūnas svītras - platspīļu vēzim nav ne viena, ne otra.
Cik vēžus dienā drīkst paturēt un no kāda garuma?
Līdz 50 gabaliem no 10 centimetru garuma, mērot no pieres dzelkšņa līdz astes vidējās plāksnītes galam. Mazākos un ikru mātītes laiž atpakaļ turpat.
Kas ir vēžu mēris?
Sēnes izraisīta slimība, kas platspīļu vēžu populāciju spēj iznīcināt dažās nedēļās - tieši mēris ir galvenais iemesls, kāpēc vēžu ezeru Latvijā palicis tik maz. Sērgu pārnēsā invazīvie signālvēži un dzeloņvaigu vēži, kas paši pret to ir izturīgi.
Kas draud par pārkāpumu?
Zaudējumu atlīdzība pēc pamattakses: platspīļu vēzim tā ir 8 eiro, par mazu vēzi jāmaksā trīskārši - 24 eiro par gabalu, bet lieguma laikā pieckārši - 40 eiro. Klāt nāk administratīvais sods, tāpēc lētāk ir mērīt godīgi.
Noķēri vēžus?
Pieraksti lomu CatchMap žurnālā - platspīļu vēža ieraksts mūsdienās ir gods gan tev, gan ūdenstilpei.
Izveidot profilu Atvērt lomu kartiCitas sugas: šaurspīļu vēzis, signālvēzis un dzeloņvaigu vēzis · visas lapas sadaļā Latvijas zivis. Noteikumu avots: MK noteikumi Nr. 800 (garums, limits, liegums, vēžošanas kārtība; redakcija spēkā no 10.01.2026.). Lapa pēdējo reizi pārbaudīta 2026. gada 31. augustā.