Andris Krastiņš
Noteikumu dati no MK noteikumu Nr. 800 spēkā esošās redakcijas.
Amerikas signālvēzis (Pacifastacus leniusculus) Latvijā nonāca ar vislabākajiem nodomiem un vissliktākajām sekām: 1983. gadā to ielaida Limbažu puses ezerā kā cerību uz jaunu vēžu resursu, un šodien tas ir izplatījies pa valsti un ekspertu vērtējumā kļuvis par bīstamāko draudu mūsu platspīļu vēzim. Vārdu suga dabūjusi no gaišā plankuma uz spīlēm - tā paša "signāla", pēc kura to atpazīsi arī tu. Un tad rīkojies bez sentimenta: noteikumi to atļauj pilnā mērā.
Kā atpazīt signālvēzi
Gaišais plankums spīļu locītavā
- Bālgans līdz zilganviolets plankums spīļu locītavā - unikālā pazīme, redzama pat tumsā lukturu gaismā.
- Gludas bruņas bez dzeloņiem - pretstats dzeloņvaigu vēža adatainajiem vaigiem.
- Prāvs, masīvs augums - parasti 7-13 cm, labos apstākļos līdz 17; spīles platas un spēcīgas.
- Zilganbrūns līdz sarkanbrūns tonis - bieži tumšāks un "metāliskāks" par vietējiem vēžiem.
Ar platspīļu vēzi signālvēzi sajaukt visvieglāk - abi lieli un masīvām spīlēm. Izšķir plankums: platspīlim locītavas iekšpuse mēdz būt sarkanīga, bet gaiši zilganā "signāla" tam nav nekad.
Noteikumi signālvēzim
Ķer cauru gadu, cik spēj
Signālvēzim noteikumi ir tādi paši kā dzeloņvaigu vēzim: 8 centimetru garums, nekāda skaita limita, nekāda sezonas lieguma. Vēžošanas pamatkārtība paliek - atļautie ūdeņi, rokas vai līdz pieciem krītiņiem, alās neķert. Un ES invazīvo sugu saraksts piebilst savu: turēt, pavairot un izplatīt signālvēzi aizliegts, tāpēc noķertais ne atpakaļ ūdenī, ne dzīvs uz citu vietu neceļo.
Vēžošanas kopīgā kārtība ir lapā makšķerēšanas noteikumi, vietējo vēžu sezona - lapā lieguma laiki.
Kur signālvēzis sastopams
Arvien plašāk - diemžēl
No viena Limbažu puses ezera signālvēzis četrās desmitgadēs ir ticis līdz upēm, ezeriem un pat meliorācijas grāvjiem dažādos Latvijas novados. Tas rok dziļas alas, pacieš dažādu ūdens kvalitāti un dzīvo līdz pat 16-20 gadiem - kolonizators ar visu nepieciešamo aprīkojumu.
Kur signālvēzis ievācas, tur vietējiem vēžiem klājas grūti divkārt: tiešā konkurencē par alām un barību lielais amerikānis uzvar, un mēris, ko tas nes, pabeidz pārējo. Tāpēc arī noteikumu nostāja pret to ir tik viennozīmīga.
Kad signālvēzi ķert
Visu gadu - likums netraucē
Kalendāram šeit nav teikšanas: signālvēzi drīkst ķert jebkurā mēnesī, arī tad, kad vietējie vēži liegumā guļ. Aktīvākā cope tāpat sanāk siltajā pusgadā, kad vēži barojas un labprāt nāk pie ēsmas.
Sezonu var izmantot arī apzināti: rudens un pavasara vēžošana ūdeņos, kur mīt tikai signālvēži, ir likumīgs veids, kā vēžu prieku pagarināt pāri vasaras trim mēnešiem - stingri pārliecinoties, ka spainī nenonāk neviens vietējais.
Kā vēžot
Krītiņi, cimdi un stingra roka
Signālvēža ķeršana ir parastā vēžošana ar pāris piezīmēm:
- krītiņi ar zivs ēsmu - līdz pieciem, ar 3 x 7 cm vārda plāksnītēm; lielais signālvēzis krītiņā iet droši;
- cimdi noder - spīles tam ir spēcīgākās no visiem mūsu vēžiem, un knieb tas no sirds;
- mērlente uz 8 cm - un pārbaudi plankumu katram vēzim, lai vietējais nejauši nenokļūst ārpussezonas spainī;
- dzīvus nepārvadā - ne uz mājām "vēlākai vārīšanai" spainī ar ūdeni, ne uz citu ezeru; vārīšanai vēzi ved beigtus vai vāri turpat.
Jauns signālvēža novērojums ūdenī, kur tā agrāk nebija, ir ziņa, ko vērts nodot tālāk vietnē invazivs.lv - jo ātrāk eksperti par jaunu perēkli uzzina, jo lielāka jēga no ierobežošanas.
Biežākie jautājumi par signālvēzi
Īsas atbildes uz to, ko jautā visbiežāk
Kā signālvēzi atpazīt?
Pēc "signāla": spīļu locītavā tam ir liels bālgans līdz zilganvioletam plankums, kāda nav nevienam citam Latvijas vēzim. Bruņas ir gludas, bez dzeloņiem, krāsa no zilganbrūnas līdz sarkanbrūnai, un augums prāvs - līdz pat 17 centimetriem.
Kad un cik signālvēžus drīkst ķert?
Cauru gadu bez skaita ierobežojuma, no 8 centimetru garuma. Jāievēro tikai vēžošanas vispārīgā kārtība: atļautie ūdeņi un rokas vai ne vairāk kā pieci krītiņi ar vārda plāksnītēm.
Vai signālvēzi drīkst atlaist atpakaļ?
Nelaid - suga ir ES invazīvo sugu sarakstā, kas aizliedz to apzināti turēt, pavairot un izplatīt. Noķertais signālvēzis paliek spainī, un dzīvu to nekur nepārvadā, arī ne uz kaimiņu dīķi.
Ar ko signālvēzis ir bīstamāks par dzeloņvaigu vēzi?
Ar izmēru un spēku: signālvēzis ir liels, agresīvs un tieši konkurē ar platspīļu vēzi par alām un barību - un tāpat kā dzeloņvaigs tas pārnēsā vēžu mēri, pret kuru pats ir izturīgs. Ekspertu vērtējumā tas ir mūsu vietējiem vēžiem bīstamākā invazīvā suga.
Kā signālvēzis nonāca Latvijā?
Cilvēks to ielaida pats - 1983. gadā vienā no Limbažu puses ezeriem, cerot uz jaunu vēžu resursu. Kopš tā laika suga izplatījusies pa upēm, ezeriem un pat meliorācijas grāvjiem.
Vai signālvēzis ir garšīgs?
Tikpat labs kā vietējie - liels, gaļīgs un bez limita, tāpēc vēžu katliņam tas mūsdienās ir praktiskākā izvēle. Vari mieloties ar tīru sirdsapziņu: katrs apēstais signālvēzis ir vieta, kas atbrīvota platspīlim.
Noķēri signālvēžus?
Pieraksti lomu CatchMap žurnālā - invazīvo vēžu karte palīdz saprast, kur vietējos vēl var paglābt.
Izveidot profilu Atvērt lomu kartiCitas sugas: dzeloņvaigu vēzis, platspīļu vēzis un šaurspīļu vēzis · visas lapas sadaļā Latvijas zivis. Noteikumu avots: MK noteikumi Nr. 800 (garums, vēžošanas kārtība; redakcija spēkā no 10.01.2026.). Lapa pēdējo reizi pārbaudīta 2026. gada 31. augustā.