Andris Krastiņš
Noteikumu dati no MK noteikumu Nr. 800 spēkā esošās redakcijas.
Šaurspīļu vēzis (Astacus leptodactylus) ir tas, ar kuru mūsdienās visbiežāk notiek īstie vēžu vakari: pietiekami izplatīts, lai sezona būtu reāla, un pietiekami līdzīgs platspīlim, lai katliņā atšķirību nejustu neviens. Kaspijas puses ieceļotājs Latvijā dzīvo jau pusotru gadsimtu un noteikumos stāv plecu pie pleca ar vietējo platspīli - tie paši 10 centimetri, tie paši 50 gabali un tā pati īsā vasaras sezona.
Kā atpazīt šaurspīļu vēzi
Garās, slaidās spīles
- Garas, šauras spīles ar gludu iekšmalu - pretstats platspīļa masīvajiem "cimdiem" ar zobaino malu.
- Sīki dzelknīši uz bruņām - pieres rievās un vairoga sānos; platspīlim tur viss gluds.
- Gaišāks tonis - no pelēkbrūna līdz zaļganbrūnam, bieži bālāks par platspīli.
- Izmērs - parasti 8-16 cm; dzimtenē pie Kaspijas izaug līdz pat 25.
No abiem invazīvajiem amerikāņiem šaurspīli šķir tas, kā NAV: ne signālvēža gaišā plankuma spīļu locītavā, ne dzeloņvaigu vēža sarkanbrūno svītru uz astes posmiem. Ja spīles ir garas un plaukstā guļ mierīgs, bāls vēzis - visticamāk, tas ir šaurspīlis.
Noteikumi šaurspīļu vēzim
Vietējā komplekta rāmji
Rāmji ir tie paši, kas platspīlim - 10 centimetri, 50 dienā, sezona jūlijs-septembris - ar vienu būtisku atvieglojumu: šaurspīļu vēzi drīkst ķert ne tikai licencētās vietās, bet arī noteikumu 4. pielikuma ūdeņos un pašvaldību paplašinātajās vietās. Mātītes ar redzamiem ikriem atgriež ūdenī jebkurā datumā, alās ķert nedrīkst, un ēsmai vēžus lietot aizliegts.
Vēžošanas kopīgā kārtība ir lapā makšķerēšanas noteikumi, liegumu kalendārs - lapā lieguma laiki.
Kur šaurspīļu vēzis dzīvo
Arī tur, kur platspīlis padodas
Šaurspīlis ir pielāgoties spējīgākais no likumīgi ķeramajiem vēžiem: pacieš duļķaināku ūdeni, zemāku skābekļa līmeni un dzīvo pat purvainos ezeros un mierīgos dīķos, kur platspīlim par smacīgu. Latvijā tas sastopams nevienmērīgi, biežāk dienvidu daļā.
Vienīgais, pret ko šī izturība nepalīdz, ir vēžu mēris - to šaurspīlis pārcieš tikpat slikti kā platspīlis, tāpēc invazīvo vēžu tuvums apdraud abus.
Kad šaurspīļu vēzi ķert
Jūlijs, augusts, septembris
Sezona ir vasaras trīs mēneši, un labākā cope notiek naktī - vēzis dienu sēž paslēpies un baroties dodas tumsā. Silta, apmākusies nakts bez vēja ir vēžotāja laimests.
Augusta beigas un septembris mēdz būt pats ražīgākais posms: vēži pirms rudens barojas aktīvi, un ūdens vēl silts. Ar 1. oktobri visiem "spīļu latviešiem" sākas deviņu mēnešu miers.
Kā vēžot
Krītiņi ar plāksnīti vai plikas rokas
Vēžošanas arsenāls likumā ir noteikts precīzi:
- līdz pieciem krītiņiem - katram klāt 3 x 7 cm plāksnīte ar īpašnieka vārdu, uzvārdu un makšķerēšanas kartes numuru;
- ķeršana ar rokām - naktī ar lukturi gar seklumu; alās roku nebāž, tas aizliegts (un arī nesāpīgi tas nebeidzas);
- ēsma krītiņā - zivs gabals, jo smaržīgāks, jo ātrāk viesi ierodas;
- pārbaude ik pa stundai - vēzis krītiņā nav pieķēdēts un ilgi negaida.
Mērīšanas rituāls sezonā jāzina no galvas: no pieres dzelkšņa līdz astes vidējās plāksnītes galam, un viss, kas zem 10 centimetriem vai ar ikriem, ceļo atpakaļ. Tā šī sezona paliek arī nākamajiem gadiem.
Biežākie jautājumi par šaurspīļu vēzi
Īsas atbildes uz to, ko jautā visbiežāk
Cik šaurspīļu vēžus dienā drīkst paturēt?
Līdz 50 gabaliem, katram jābūt vismaz 10 centimetrus garam - no pieres dzelkšņa līdz astes vidējās plāksnītes galam. Ikru mātītes neskaitās nekad: tās atgriež ūdenī visu gadu.
Kur šaurspīļu vēžus drīkst ķert?
Noteikumu 4. pielikumā minētajos ūdeņos, licencētās vēžošanas vietās un tur, kur pašvaldība ieguvi paplašinājusi. Atšķirībā no platspīļu vēža licences prasības visur nav - bet ūdeņu saraksts jāpārbauda pirms brauciena.
Kā šaurspīļu vēzi atšķirt no platspīļu?
Pēc spīlēm: šaurspīlim tās ir garas, šauras un gludām iekšmalām, platspīlim - masīvas ar zobainu malu. Šaurspīļu vēzis mēdz būt arī gaišāks, un uz tā bruņām ir sīki dzelknīši, kur platspīlim viss gluds.
Kad ir vēžu sezona?
No 1. jūlija līdz 30. septembrim - tie paši trīs mēneši, kas platspīļu vēzim. No 1. oktobra līdz 30. jūnijam abu vietējo sugu vēži ir liegumā.
Vai šaurspīļu vēzis ir vietējā suga?
Ne gluži - tā dzimtene ir Melnās un Kaspijas jūras baseins, un Eiropā to izplatīja 19. gadsimtā. Latvijā suga ir sen iedzīvojusies, biežāk dienvidu pusē, un noteikumi to šķiro kopā ar vietējo platspīli, ne ar invazīvajiem amerikāņiem.
Kāpēc šaurspīļu vēžu ir vairāk nekā platspīļu?
Tas ir izturīgāks: pacieš duļķaināku ūdeni un zemāku skābekļa līmeni, tāpēc dzīvo arī tur, kur izsmalcinātais platspīlis nespēj. Pret vēžu mēri gan arī šaurspīlis ir neaizsargāts.
Noķēri vēžus?
Pieraksti lomu CatchMap žurnālā - vēžu vakars ar pilnu spaini ir ieraksta vērts, un sezona ir tikai trīs mēnešus gara.
Izveidot profilu Atvērt lomu kartiCitas sugas: platspīļu vēzis, signālvēzis un dzeloņvaigu vēzis · visas lapas sadaļā Latvijas zivis. Noteikumu avots: MK noteikumi Nr. 800 (garums, limits, liegums, vēžošanas kārtība; redakcija spēkā no 10.01.2026.). Lapa pēdējo reizi pārbaudīta 2026. gada 31. augustā.