Andris Krastiņš
Noteikumu dati no MK noteikumu Nr. 800 spēkā esošās redakcijas.
Palede (Alosa fallax) ir tā zivs, kuras dēļ pieredzējis jūras copmanis pie spaiņa reizēm sastingst: it kā reņģe, bet uz pusi lielāka, un gar sānu - tumšu plankumu rinda kā pogas. Siļķu dzimtas lielā māsa Latvijā vienmēr bijusi retums, areāla pati ziemeļu mala, un tieši tāpēc tā ir aizsargājamo sugu sarakstā: noķerta palede dodas atpakaļ jūrā, bet stāsts par to - žurnālā un draugu lokā.
Kā atpazīt paledi
Reņģes forma, plankumu rinda, zāģa vēders
- Tumšu plankumu rinda gar sāna augšmalu, sākot aiz žaunu vāka - galvenā pazīme.
- Augsts, no sāniem saplacināts augums - tumši zilganzaļa mugura, spoži sudrabaini sāni.
- Ass zāģveida ķīlis uz vēdera - pavelc ar pirkstu no astes uz galvu, un sajutīsi zobiņus.
- Ieroba augšlūpas vidū un lielas, viegli birstošas zvīņas.
No reņģes paledi šķir izmērs - pieaugusi tā ir 30-40 cm un ap puskilogramu - un plankumi, kādu reņģei nav. Vēl viens apjukums nāk no valodas: vietām Latvijā par "paledi" sauc vimbu, kas ir pavisam cita, karpu dzimtas zivs.
Noteikumi paledei
Aizsargājama - lomā nepaliek
Makšķerēšanas noteikumu izmēru, limitu un liegumu tabulās paledes nav, bet tas nenozīmē brīvu ieguvi - suga ir iekļauta ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un Sarkanās grāmatas 3. kategorijā. Makšķerniekam secinājums viens: nejauši noķerta palede jāatlaiž, un dara to saudzīgi, jo siļķu dzimtas zivīm zvīņas birst un āda plēšas viegli.
Pārējo jūras copes rāmju pārbaudei noder lapas lieguma laiki un makšķerēšanas noteikumi.
Kur palede dzīvo
Jūras piekraste, nārstam - grīvas
Palede ir jūras bara zivs: dzīvo piekrastes ūdeņos, barojas ar sīkzivīm un planktona vēžveidīgajiem, bet nārstam pavasarī kāpj upju grīvās un lejtecēs. Baltijas dienvidu daļā - pie Polijas un Vācijas krastiem - paledes ir manāmi vairāk; Rīgas jūras līcis un Kurzemes piekraste sugai ir areāla ziemeļu mala.
Latvijas novērojumi ir pa retam eksemplāram gadā, visbiežāk zvejnieku lomos līcī. Tas nozīmē, ka jebkura makšķernieka palede ir dabas novērojums ar lielo burtu.
Kad palede parādās
Silto vasaru viešņa
Ticamākais logs ir vēlais pavasaris un vasara, kad paledes bari nāk piekrastē un nārsta zivis velk uz grīvām. Rudenī suga atkāpjas dziļākos jūras ūdeņos, un ziemā satikt to pie mums ir teju neiespējami.
Baltijā paledes gaita pēdējās desmitgadēs raugās uz augšu - dienvidu kaimiņi ziņo par augošiem nārsta bariem, un siltākas vasaras sugai areāla malā drīzāk palīdz. Var gadīties, ka mūsu mazbērniem palede vairs nebūs nekāds retums; pagaidām tā ir.
Ja palede pieķeras
Spinings jūrā to reizēm atrod
Speciāli paledi Latvijā neķer - tā uzduras nejauši, visticamāk jūras spiningotājiem uz maziem vizuļiem un pilkeriem, kad zivs medī sīkzivju barus piekrastē. Ja tas notiek:
- ātri un slapjām rokām - siļķveidīgās ir trauslas, katrs liekais mirklis sausumā maksā;
- kadrs no sāniem - plankumu rinda bildē ir viss, kas vajadzīgs sugas apstiprināšanai;
- atpakaļ jūrā - un ieraksts žurnālā ar piezīmi "atlaista".
Ja gribas ķert siļķveidīgās, kas lomā palikt drīkst, ej uz reņģu lapu - tur limita nav un rinda pie mola ir likumīga tradīcija.
Biežākie jautājumi par paledi
Īsas atbildes uz to, ko jautā visbiežāk
Kā paledi atšķirt no reņģes?
Pēc izmēra un plankumiem: palede izaug ap 30-40 cm - krietni lielāka par reņģi - un aiz žaunu vāka gar sāna augšmalu tai stiepjas tumšu, apaļu plankumu rinda. Klāt vēl ass zāģveida ķīlis uz vēdera un ieroba augšlūpā.
Vai paledi drīkst paturēt lomā?
Nē - palede Latvijā ir ierobežoti izmantojama īpaši aizsargājama suga, un makšķerniekam nejauši noķerta palede ir jāatlaiž. MK makšķerēšanas noteikumu izmēru un limitu tabulās tās nav tieši tāpēc, ka tā nav paredzēta ieguvei.
Cik reta palede ir Latvijā?
Ļoti reta - suga ir Sarkanās grāmatas 3. kategorijā, un zinātniskajos novērojumos Rīgas jūras līcī tā gadā reģistrēta vien pāris eksemplāros. Baltijas dienvidu daļā paledes ir vairāk, pie mums tā vienmēr bijusi areāla nomale.
Ar ko palede barojas un kur dzīvo?
Palede ir jūras bara zivs, kas dzīvo piekrastes ūdeņos un barojas ar sīkzivīm un planktona vēžveidīgajiem. Nārstam tā kāpj upju lejtecēs vai grīvās - tas sugu padara jutīgu gan pret aizsprostiem, gan grīvu piesārņojumu.
Vai palede un vimba nav viens un tas pats?
Nē, lai gan tautā vārdi jaucas: vimbu vietām sauc par paledi. Īstā palede ir siļķu dzimtas jūras zivs ar plankumu rindu, vimba - karpu dzimtas ceļotāja ar gaļīgu degunu. Sajaukt tās blakus noliktas nav iespējams.
Ko darīt, ja palede pieķeras?
Saudzīgi atlaist un, ja izdodas, nofotografēt - sānu plankumu rinda kadrā der par pierādījumu. Lomu žurnālā šādu satikšanos vari pierakstīt ar piezīmi "atlaista"; novērojums par tik retu sugu ir vērtīgs arī pētniekiem.
Retums, kas jāpiefiksē
Palede lomā ir reta viešņa - foto, atlaišana un ieraksts žurnālā padara to par vērtīgu novērojumu.
Pierakstīt lomu Atvērt lomu kartiCitas sugas: reņģe, brētliņa un kaze · visas lapas sadaļā Latvijas zivis. Noteikumu avots: MK noteikumi Nr. 800 un MK noteikumi Nr. 396 par īpaši aizsargājamo sugu sarakstu. Lapa pēdējo reizi pārbaudīta 2026. gada 31. augustā.