Andris Krastiņš
Noteikumu dati no MK noteikumu Nr. 800 spēkā esošās redakcijas.
Saida (Pollachius virens) šajā katalogā ir goda viešņa, ne vietējā: Ziemeļatlantijas bara plēsēja, kas Baltijas jūrā iemaldās tik reti, ka katrs gadījums nonāk zinātnes hronikās - Rīgas līcī tā dokumentēta 1940. gadā, un kopš tā laika mūsu pusē valda klusums. Kāpēc tad lapa? Tāpēc, ka saidu no veikala letes zina visi, un jūras copē mencas radinieces atšķiršana der katram - ja nu tieši tev gadās nākamā hronikas rinda.
Kā atpazīt saidu
Menca bez ūsiņas un bez plankumiem
- Nav zoda ūsiņas - mencas galvenā vizītkarte saidai iztrūkst.
- Taisna, gaiša sānu līnija - mencai tā ir izliekta lokā.
- Vienmērīgs, tumši zaļgans mugurtonis bez plankumiem - mencas raibums saidai svešs.
- Trīs muguras un divas anālās spuras - mencu dzimtas formula, kas abām sugām kopīga.
Izaug saida līdz 130 centimetriem un ap 21 kilogramam - okeāna mērogā. Astes spura tai viegli ieliekta, ķermenis vārpstveida un muskuļots, kā jau zivij, kas visu mūžu pavada kustīgos baros atklātā ūdenī.
Noteikumi saidai
Tabulās tādas nav
Latvijas noteikumu tabulās saida neparādās - tā formāli ir pārējo sugu zivs bez ierobežojumiem, un vajadzīga vien makšķerēšanas karte. Salīdzinājumam: radiniecei mencai 2026. gadā spēkā ir pilnīgs paturēšanas aizliegums, tāpēc sugu atšķiršana teorētiskajā laimesta brīdī nebūtu tikai akadēmisks prieks.
Pilnā tabula ir lapā zivju izmēri un limiti, jūras ierobežojumi - lapā makšķerēšanas noteikumi.
Kur saida dzīvo
Ziemeļatlantijas atklātie ūdeņi
Saidas īstā pasaule ir Ziemeļatlantija no Biskajas līča līdz Barenca jūrai: atklāts okeāns, bari līdz 200-250 metru dziļumam un medības uz siļķēm, tūbītēm un citām bara zivīm. Norvēģijas piekrastē saida ir viena no iecienītākajām jūras makšķerēšanas zivīm.
Baltijā to neielaiž sāļums - mūsu iesāļais ūdens okeāna zivij ir par saldu. Cauri Dānijas šaurumiem reizumis izmaldās pa vientuļam klejotājam, un tieši tādi ir visi reģiona dokumentētie gadījumi.
Vai saida te gadās
Reizi paaudzē, ja vispār
Statistika ir lakoniska: Rīgas līcī saida fiksēta 1940. gadā, pāris novērojumi zināmi no Igaunijas un Lietuvas piekrastes pagājušā gadsimta vidū - un tas arī viss. Nekāda sezona vai kalendārs te nepalīdzēs.
Ja Baltijas sāļums nākotnē mainīsies, var mainīties arī viesu saraksts, bet pagaidām saida mūsu jūrā ir tīra loterija - un tieši tāpēc katrs ticams novērojums būtu zelta vērtē arī zinātnei.
Ja saida tomēr pieķeras
Dokumentē kā notikumu
Scenārijs ir neticams, bet ne neiespējams - jūras copē pie dziļākiem ūdeņiem uz zivju ēsmas vai pilkera. Ja rokās nonāk "menca" bez ūsiņas un plankumiem:
- pārbaudi sānu līniju - taisna un gaiša nozīmē saidu, izliekta - mencu;
- nofotografē no sāniem ar skaidri redzamu galvu un sānu līniju - identifikācijai;
- pieraksti lomu žurnālā ar precīzu vietu un datumu - tas ir novērojums ar zinātnisku vērtību;
- atceries mencas noteikumus - ja šaubies, kura no divām sugām rokās, izšķiries par labu mencai un atlaid: 2026. gadā menca jāatlaiž obligāti.
Un ja saida tomēr apstiprinās - apsveicam, tavs vārds tikko iegāja Latvijas ihtioloģijas piezīmēs. Tādas lomu rindas nevar nopirkt ne par kādu ekipējumu.
Biežākie jautājumi par saidu
Īsas atbildes uz to, ko jautā visbiežāk
Vai saidu var noķert Latvijā?
Praktiski ne - saida Baltijas jūrā iemaldās tikai izņēmuma gadījumos, un dokumentētie novērojumi mūsu reģionā ir skaitāmi uz vienas rokas pirkstiem: Rīgas līcī tā fiksēta 1940. gadā, pa reizei arī pie Igaunijas un Lietuvas krastiem. Veikala saida ir Ziemeļatlantijas zvejas produkts, ne Baltijas loms.
Kā saidu atšķirt no mencas?
Saidai nav mencas zoda ūsiņas, nav tumšo plankumu, un tās sānu līnija ir taisna un gaiša - mencai tā izliekta. Arī apakšžoklis saidai sniedzas mazliet uz priekšu, kamēr mencai virsroku ņem augšžoklis.
Cik liela izaug saida?
Līdz 130 centimetriem un ap 21 kilogramam - Ziemeļatlantijā tā ir nopietna rūpnieciskās zvejas un jūras makšķerēšanas zivs. Baltijā tik tālu nekad nenonāk pat viesi.
Kāpēc saida Baltijā nedzīvo?
Sāļuma dēļ: saida ir okeāna zivs, kam mūsu iesāļais ūdens ir par saldu. Retie eksemplāri, kas izmaldās cauri Dānijas šaurumiem, ir klejotāji bez izredzēm te iekārtoties.
Vai saidai ir kādi limiti Latvijā?
Noteikumu tabulās saidas nav - formāli tā ir pārējo sugu zivs bez izmēra un limita. Praktiskas nozīmes tam gandrīz nav: satikt saidu mūsu ūdeņos ir loterija ar astronomiskiem koeficientiem.
Kur saida īsti dzīvo?
Ziemeļatlantijā no Biskajas līča līdz Barenca jūrai - atklātā ūdenī līdz pat 200-250 metru dziļumam, lielos baros. Tur tā medī siļķes, tūbītes un citas bara zivis.
Neticams loms?
Pieraksti to CatchMap žurnālā - retie un neparastie ieraksti ir tie, kas copes karti padara par hroniku.
Izveidot profilu Atvērt lomu kartiCitas sugas: menca, plekste un reņģe · visas lapas sadaļā Latvijas zivis. Noteikumu avots: MK noteikumi Nr. 800 (suga tabulās nav minēta; redakcija spēkā no 10.01.2026.). Lapa pēdējo reizi pārbaudīta 2026. gada 31. augustā.